Ziemeļdakotā (ASV) atrada spalvaina dinozaura fosilijas, kuru nosauca par godu šumeru spērnoto Anzu dievu vēstniekam. Bet reptiļa izskats un vietas nosaukums, kurā tika atrasti tā kauli, stimulēja bez oficiālā nosaukuma Anzu wyliei piešķirt dinozauram arī jautru iesauku.
„Ņemot vērā šī dinozaura neparasto izskatu, mēs jokodamies nosaucām to par „elles cāli”, – paskaidroja Karnegi Dabas vēstures muzeja zinātnieks Metjū Lamana. Dinozaura zinātniskā nosaukuma ilgu laiku nebija, un beidzot tas tika nosaukts par Anzu wyliei, – ziņo ABC. Anzu – par godu vienam no putniem, dēmoniem no šumeru mitoloģijas, bet otrā nosaukuma daļa – par godu vienam no Karnegi muzeja labvēļiem, kuru sauc par Villiju Džeju Tatlu.
Anzu wyliei izdevās salasīt no trim skeletiem, kuri tika atrasti Ziemeļdakotas Hellkrīkas teritorijas klintī. Dinozaurs sasniedza 4 m garumu un 1,5 m augstumu. Tas svēra vairāk nekā 200 kg. „Mums bija pieņēmumi par šāda dzīvnieka eksistenci, tomēr tagad, kad mums ir 80% skeleta, mēs varam sastādīt par viņu pilnīgu priekšstatu”, – BBC citē Vašingtonas Nacionālā dabas vēstures muzeja darbinieku Hansu Suisu.
Pēc zinātnieku vārdiem dinozaurs no oviraptozauru grupas, kurš dzīvoja pirms 66 – 68 milj. gadu, bija līdzīgs strausa un kazuāra hibrīdam. „Uz viņa galvas bija cekuls, viņam bija masīvs knābis un apspalvojums”, – pastāstīja Suiss. Lidot viņš neprata, – vēsta techno.bigmir.net.
Anzu wyliei pastāvēšanu paleontologi uzskata par pierādījumu, ka dinozauri pirms izmiršanas atradās attīstības stadijā. „Tātad mūsu atradums apstiprina teoriju, ka viņi gāja bojā asteroīda dēļ, kurš nokrita uz Zemes apmēram pirms 66 milj. gadu”, – paskaidroja Suiss.
Starp citu, Turcijā atrada īstus „elles vārtus”. Itālijas arheologi paziņoja, ka atrada Plutona (aizkapa pasaules pavēlnieka seno romiešu mitoloģijā) vārtus.