Latvijas krājbankas kraha dēļ var ciest arī nodokļu ieņēmumi, pirmdien intervijā laikrakstam "Dienas bizness" atzina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Nelija Jezdakova, kura gan cer, ka, neraugoties uz notikumiem ar banku, "pozitīvā situācija" ar nodokļu iekasēšanu saglabāsies arī līdz gada beigām.
"Oktobrī no Krājbankas nodokļu ieņēmumi bija aptuveni 8 miljoni latu. Šobrīd novembra ieņēmumi no Krājbankas ir 5 miljoni latu. Vai visi nodokļu maksājumi jau šajā mēnesī ir pārskaitīti no attiecīgās bankas – to vēl ir grūti pateikt," stāsta Jezdakova.
Viņa uzsver, ka VID arī nezina, vai nodokļu maksātājiem, kas veica maksājumus no Krājbankas kontiem, ir konti arī kādās citās bankās, kas ļautu viņiem veikt maksājumus. "Var prognozēt, ka šogad tā visa rezultātā kopumā netiks iekasēti aptuveni 6 miljoni latu," lēš VID vadītāja, kura cer, ka nodokļu maksātāji nākotnē atgūs savu naudu un spēs veikt arī šobrīd nenotiekošos maksājumus.
Komentējot to, ka nodokļu maksātājiem, kam Krājbankā ir iestrēguši finanšu līdzekļi, kavējuma nauda netiks dzēsta, Jezdakova skaidro, ka likumā par nodokļiem un nodevām esot "skaidri atrunāts, kādos gadījumos mēs drīkstam dzēst vispār nodokļu parādus, kādos gadījumos mums vajadzētu pagarināt samaksas termiņu un nerēķināt kavējuma naudu, kādos gadījumos tā jāatsāk rēķināt utt."
"Likumā viss ir atrunāts. Mēs neko nevaram izdomāt no sava prāta. Atbilstoši likumam, ja nodokļu maksātāja nauda ir iesaldēta bankā un tās darbība ir apturēta, maksātājam jāvēršas VID un jāprasa samaksas termiņa pagarinājums," skaidro VID ģenerāldirektore.
Viņa norāda, ka var uzskatīt – tas ir noticis nepārvaramas varas dēļ, un šādās reizēs VID drīkst pagarināt nodokļu samaksas termiņu līdz pat vienam gadam. "Ja maksātājs ir iesniedzis savu maksājuma uzdevumu, bet banka vienkārši nav paspējusi to izpildīt, mēs iesaldējam kavējuma naudas aprēķināšanu līdz momentam, kamēr banka vai nu atsāks savu darbību, vai arī bankrotēs. Dzēst nodokļu parāda summu gan mēs varam tikai tad, ja pats maksātājs ir bankrotējis," skaidro Jezdakova.
Viņa arī uzsver, ka uzņēmējiem, kas šobrīd netiek klāt savai naudai Krājbankā, lai izvairītos no kavējuma naudas piemērošanas, nav pat jāiet ar iesniegumu uz VID, jo to var izdarīt, izmantojot elektroniskās deklarēšanas sistēmu, vai vienkārši piezvanīt dienestam.
Jau vēstīts, ka, ievērojot notikumus "Krājbankas" mātes sabiedrībā Lietuvas "Snoras bankā" un to iespējamo tālāko ietekmi uz "Krājbankas" finansiālo stabilitāti, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) novembra vidū noteica ierobežojumus "Krājbankas" darbībai. Tie zaudēja spēku pagājušo pirmdien, kad FKTK padome apturēja "Krājbankas" visu finanšu pakalpojumu sniegšanu. Šāds lēmums pieņemts, pamatojoties uz konstatēto līdzekļu iztrūkumu bankā, par ko tika informēta Ģenerālprokuratūra. Valsts policija sākusi kriminālprocesu saistībā ar "Latvijas Krājbanku".
Sākot ar pagājušo trešdienu ikdienas režīmā atsāka darbu "Krājbanka" bankomāti, bet ar ceturtdienu – arī klientu apkalpošanas centri. Darba dienās ikdienas režīmā strādāja 64 bankas klientu apkalpošanas centri. Tajos bija iespējams arī izņemt skaidru naudu noteiktā limita apmērā – ne vairāk kā 50 latus dienā. Šādu summu bankas klienti ar trešdienu varēja izņemt arī bankas bankomātos ar "Krājbankas" emitētām debetkartēm, kas piesaistītas fizisko personu norēķinu kontiem.
Jau ziņots, ka pēc Lietuvas valdības lēmuma prasīt "Snoras bankas" maksātnespēju arī Latvijas FKTK strādā pie "Snoras" meitas bankas – "Krājbankas" maksātnespējas pieteikuma, kuru šīs nedēļas sākumā varētu iesniegt tiesā.
"Krājbankas" noguldītājiem tiks izmaksāta valsts garantētās atlīdzība, kā atlīdzināšanu nodrošinās valstij piederošā "Citadeles" banka. Pēc pēdējas FKTK rīcībā esošās informācijas, 99,8% no "Krājbankas" noguldītājiem iekļaujas garantētās atlīdzības 100 000 eiro jeb 70 280,40 latu robežās un līdz ar to saņems savu noguldījumu pilnā apmērā.