Saeima ceturtdien jau sesto reizi pēc kārtas par Centrālās vēlēšanas komisijas (CVK) priekšsēdātāju apstiprināja Arni Cimdaru, kurš pēc ievēlešanas kā lielākos izaicinājumus nākamajos trijos komisijas darba gados žurnālistiem minēja darbu pie jaunā vēlētāju reģistra un elektroniskās balsošanas iespējamo ieviešanu.
Par Cimdaru Saeimas sēdē balsoja 77 deputāti, pret Jānis Ādamsons no apvienības "Saskaņas centrs", bet atturējās Igors Meļņikovs, Ņikita Ņikiforovs un Ivars Zariņš (visi SC).
Par CVK locekļiem Saeima ceturtdien ievēlēja Ritvaru Eglāju, Ievu Gruziņu, Kārli Kamradzi, Dzintru Kusiņu, Aleksandru Maļcevu, Loretu Skabursku un Sniedzi Sproģi.
Pēc ievēlēšanas Cimdars žurnālistiem uzsvēra, ka CVK attiecībā uz elektronisko balsošanu "savu darbu padarīs", tomēr pirms tam vēl gaidāma nopietna ekspertu diskusija. Viņaprāt, būtu ļoti svarīgi, lai tā būtu publiska un lai vēlētāji saprastu iespējamās izmaiņas vēl procesā pirms likuma grozīšanas. Cimdars aicināja visus savlaicīgi iepazīties ar koncepciju par elektroniskās balsošanas ieviešanu.
CVK vadītājs arī atzina, ka viņš vada komisiju jau gandrīz 15 gadus, un katrs no tiem bijis savādāks. Gaidāmais trīs gadu posms atkal nāk ar jauniem izaicinājumiem, atzina Cimdars.
Viņš norādīja, ka ir jau pieradis būt vienīgais kandidāts uz CVK priekšsēdētāja amatu, tomēr pauda cerību, ka tuvākajā laikā arī CVK strādājošo vidū būs "liela izaugsme", un nākamajā reizē kandidātu varētu būt jau vairāk. Cimdars pie krēsla neturoties, "jo tā var nogurt rokas, bet tās ir vajadzīgas darbam".
Viņš arī atzina, ka cerīgi skatās un jauno CVK sastāvu, jo tajā klāt nākuši vairāki juristi, tāpēc CVK priekšsēdis pieļāva, ka šis varētu būt "dažos aspektos spēcīgākais CVK sastāvs".
Iepriekš Cimdara un septiņu CVK locekļu kandidatūras guva arī Saeimas Juridiskās komisijas atbalstu. Iztaujājot katru no klātesošajiem kandidātiem, komisijas deputāti interesējās par kandidātu profesionālo pieredzi un skatījumu uz CVK turpmākā darba prioritātēm, tostarp elektroniskās balsošanas ieviešanu, vēlēšanu iecirkņu darba uzlabošanu un to, kā nepieļaut referendumu rīkošanu par Satversmei neatbilstošām likumdošanas iniciatīvām.
Likums "Par Centrālo vēlēšanu komisiju" nosaka, ka Saeima ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tās sanākšanas izveido Centrālo vēlēšanu komisiju kā pastāvīgi darbojošos valsts institūciju. Centrālā vēlēšanu komisija nodrošina Saeimas vēlēšanu, Eiropas Parlamenta vēlēšanu, republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu, kā arī tautas nobalsošanas un likumu ierosināšanas sagatavošanu un vadīšanu.
CVK sastāvā ir deviņi locekļi. CVK priekšsēdētāju un septiņus vēlēšanu komisijas locekļus ievēlē Saeima, bet vienu locekli no tiesnešu vidus — Augstākā tiesa savā plēnumā.