Sestdiena pēta vienu no pēdējo gadu pārdrošākajiem noziegumiem Latvijā – uzbrukumu interneta portāla kompromat.lv žurnālistam Leonīdam Jākobsonam, ko var uzskatīt arī par sveicienu visai žurnālistu cumftei kopumā.
Kozli, esmu kopā ar bērnu, ļaujiet viņam aiziet, tad parunāsim. Tas ir pēdējais, ko tajā 29. marta pēcpusdienā pirms uzbrukuma paspēja pateikt Leonīds, kad ar joprojām nenoskaidrotu priekšmetu viņam sagrieza seju un atspārdīja. Tagad 41 gadu vecā žurnālista labo vaigu rotā desmit centimetrus gara rēta. Ārsti teikuši, ka pietrūka mazliet, lai Leonīds vairs nevarētu runāt. Tomēr viņš runā un pats izvirza trīs versijas, kas gribējis viņam "aizvērt muti".
Jākobsonam daudz pārmests, ka viņš portālā nodarbojas ar netīrām lietām, taču analizējot tā saturu, kļūst skaidrs, ka diskutablo kategorijā varētu ierindot kādus 20 procentus viņa publikāciju. Tiesa, diskusijas varētu raisīt veids, kā informācija, lai arī patiesa, tiek pasniegta. Bieži vienai no iesaistītajām pusēm netiek dota iespēja izteikties, citreiz materiāli pārsniedz pat dzeltenās preses standartus. Turklāt vienlaikus viņš ir arī uzņēmuma PR Solutions līdzīpašnieks.
Tāpat izskanējušas aizdomas, ka Satversmes aizsardzības birojs (SAB) caur Leonīdu ir pludinājis sev svarīgu informāciju, un par to runāts arī Lato Lapsas grāmatā Cits ķēķis. Specdienesta direktors Jānis Kažociņš šo informāciju komentēt atsakās, savukārt Leonīds norāda: "Pat ja es teorētiski būtu sadarbojies, tas ir Latvijas specdienests, nav nekā slikta tajā, ka valsts patriots sadarbojas ar savas valsts specdienestu. Nav taču bažu, ka es sadarbotos ar Krievijas specdienestiem. Un tādā gadījumā es vispār nesaprotu, par ko mani tur aizdomās."
Veidi, kā Leonīds iegūst informāciju, visticamāk, ir visdažādākie, un nevar izslēgt, ka dažreiz tie balansē uz ētikas robežas. Tiekoties ar viņu ikdienā, rodas sajūta, ka Leonīds pastāvīgi atrodas darbā un ir nemitīgi uzvilkts. Savā ziņā viņu pat varētu nosaukt par Stīga Lārsona radītās literārās varones Līsbetas Salanderes jeb Meitenes ar pūķa tetovējumu vīrišķo versiju. Viņam pārmesta arī šantāža, lai gan neviena prasība tiesā nav celta. "Lai atnāk un izstāsta, kādos apstākļos, kad un kur tas notika. Un cik es paņēmu." Kolēģu žurnālistu viedoklis par Jākobsonu ir atšķirīgs, no krieviski rakstošo mediju vides viņš faktiski ir izstumts. Toties Nekā personīgi žurnālists Sandijs Semjonovs neslēpj, ka Leonīds viņam nekad nav atstājis negodīga žurnālista iespaidu. "Leonīdam ir vairāk ienaidnieku nekā jebkuram citam žurnālistam Latvijā, jo tas, ko viņš raksta, lai kā kādam tas varbūt nepatiktu, nav izdomājumi, tā ir patiesība."