Kā zināms, valsts ir nolēmusi veikt noteiktas darbības, lai nodrošinātu Latgales reģiona attīstību. Reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža vadībā izstrādātajā plānā tiek runāts par Latgales ceļu sakārtošanu.
Satiksmes ministrija piedāvā uzlabot ceļu stāvokli reģionā, tai skaitā uzlikt asfaltu uz dažiem grunts ceļiem. Finanšu ministrija ir gatava nodrošināt ceļu remontu par aptuveni 3,3 miljoniem latu. Diskusijas ministru vidū bija izraisījis jautājums par finansējumu – piešķirt naudu Latgales ceļiem no neparedzētajiem gadījumiem domātās naudas vai veikt grozījumus budžetā. Pateicoties finansējumam, kas tika piešķirts, lai tiktu veikti sadragāto ceļu neplānotās uzturēšanas darbi, trīs gadus 100,72 km ceļu segumu būs iespējams uzturēt normālā stāvoklī.
«Latvijas Valsts ceļi» speciālisti ieteica pirmām kārtām ķerties pie reģionālās nozīmes ceļu seguma uzturēšanas un atjaunošanas – P45, P46, P52, P68, kā arī V520, V549, V567, V580, V556, V560 un V561. Šiem ceļiem tiek plānots izlietot 3,72 miljonus latu. 497,9 tūkstoši latu tiks izlietoti, finansējot darbus, kas nodrošinās labāko redzamību pagriezienos, labāko ceļa zīmju redzamību, tādēļ nāksies izcirst krūmus, nozāģēt bīstamus kokus, kas aug ceļu tuvumā.
Portālam Gorod.lv vicemērs Vjačeslavs Širjakovs paskaidroja, ka Latgales attīstības plānā tika iekļauti pasākumi, kas ir vērsti uz Daugavpils Ziemeļu ražošanas zonas (Višķu 21) attīstību, projekti par piebraucamo ceļu sakārtošanu, tai skaitā seguma, apgaismojuma, lietus kanalizāciju, ūdensapgādes sistēmu, kanalizācijas un apkures un citu komunikāciju renovācija.
Tiek plānots, ka lai realizētu apsolīto, tiks izmantoti gan valsts, gan Eiropas naudas līdzekļi. Pašvaldība cer, ka valdības plāni nav tikai politiskie paziņojumi pirms gaidāmajām municipālajām vēlēšanām. Pilsētas vadība rēķinās ar to, ka kvotas, kas realizējot projektus paliks Daugavpilī taupības rezultātā, paliks pilsētā, nevis tiks piedāvāts par to pacīnīties visai Latgalei. Ja tiks piešķirtas papildus kvotas, tas būs reāls valdības solījumu apliecinājums, uzskata V.Širjakovs.
Pašlaik tiek uzskatīts, ka Ziemeļu zonas sakārtošana varētu izmaksāt aptuveni 2,5 miljonu latu. Iespējams, programmas ietvers sevī ne tikai komunikāciju sakārtošanu, bet arī dažu ēku renovāciju un tur strādājošo uzņēmumu aprīkojuma iegādes atbalstu.
Kas attiecas uz saistībā ar Latgales ceļiem izskanējušo summu 4 miljonu apmērā, V.Širjakovs atzīmēja, ka pilsētai nāksies pacīnīties par šīm kvotām un pierādīt, ka tieši mūsu pilsētai tās ir nepieciešamas.