Vācijas ebreju un musulmaņu kopienu sašutumu izsaucis Ķelnes apgabala tiesas spriedums, ar kuru apgraizīšana atzīta par noziegumu.
Tiesa pirmdien atzina, ka apgraizīšana, kas nav veikta medicīniskos nolūkos, ir "smaga un neatgriezeniska iejaukšanās cilvēka ķermeņa veselumā", un tādējādi musulmaņu un ebreju piekoptā reliģiski motivētā apgraizīšana uzskatāma par krimināli sodāmu miesas bojājumu nodarīšanu.
"Manuprāt, šis spriedums ir diskriminējošs un kontrproduktīvs integrācijas centieniem," atzinis Islāma reliģiskās kopienas priekšsēdētājs Ali Demirs.
"Šis tiesas spriedums ir sašutumu raisošs un neiejūtīgs lēmums," savā paziņojumā viņam piebalso Vācijas Ebreju centrālās padomes prezidents Dīters Graumans.
Ebreju padome tiesas lēmumu nosaukusi par "reliģisko kopienu pašnoteikšanās tiesību bezprecedenta dramatisku pārkāpumu".
Tiesa savu spriedumu taisīja, izskatot prokuratūras prasību pret kādu musulmaņu ārstu, kurš apgraizījis četrus gadus vecu zēnu. Divas dienas pēc operācijas māte dēlu nogādāja slimnīcā ar asiņošanu, par ko uzzināja prokuratūra.
Pirmā tiesu instance ārstu attaisnoja, taču prokuratūra spriedumu pārsūdzēja.
Tiesa atzina, ka zēna tiesības uz sava ķermeņa veselumu ir pārākas par viņa vecāku tiesībām piekopt savu reliģiju.
Gan Graumans, gan Demirs pret to iebilst, apgalvojot, ka spriedums esot diskriminējošs un netaisnīga iejaukšanās viņu reliģiskajā brīvībā.
"Tā ir nekaitīga procedūra, kurai ir tūkstošiem gadu ilga tradīcija un augsta simboliska vērtība," savā paziņojumā norādījis Demirs, piebilstot, ka apgraizīšana palīdzot arī ierobežot slimību izplatību.
Musulmaņu līderis arī uzsvēris, ka apgraizīšanas aizliegums nespēšot panākt atteikšanos no šīs prakses.
"Mēs nonāksim pie apgraizīšanas tūrisma uz kaimiņvalstīm," norāda Demirs.
Piebalsojot savam musulmaņu kolēģim, Graumans uzsver: "Jaundzimušu zēnu apgraizīšana ir neatņemama jūdaisma reliģijas sastāvdaļa un visā pasaulē tiek piekopta tūkstošiem gadu. Šīs reliģiskās tiesības tiek respektētas visās valstīs."
Graumans vērsies pie Vācijas parlamenta aicinot radīt tiesisko normu sistēmu, kas aizsargātu reliģisko prakšu piekopšanu.
Ja bērns ir veselīgs, ebreju zēni parasti tiek apgraizīti astoņas dienas pēc dzimšanas. Savukārt musulmaņu zēni tiek apgraizīti daudz vēlāk.
Vācijā katru gadu, galvenokārt reliģisku iemeslu dēļ, tiek apgraizīti tūkstošiem zēnu.
Līdz šim vācu ārsti, kas veikuši šo operāciju darbojušies tā dēvētajā pelēkajā zonā un varējuši atsaukties uz to, ka nav zinājuši par apgraizīšanas aizliegumu.
"Spriedums ir ļoti svarīgs, pirmkārt jau, ārstiem, jo šī ir pirmā reize, kad viņiem ir juridiskā skaidrība," komentējot tiesas lēmumu, laikrakstam "Financial Times Deutschland" izteicies Pasavas universitātes pasniedzējs Holms Pucke, kas gadiem iestājies par apgraizīšanas aizliegumu.
"Pretstatā daudziem politiķiem tiesa nav ļāvusies iebiedēties aiz bailēm, ka tiks kritizēta par antisemītismu vai iestāšanos pret reliģiju," piebildis Pucke. "Šis spriedums var ne tikai ietekmēt turpmākos tiesas spriedumus, bet, labākajā gadījumā, arī mainīt attiecīgo reliģiju apziņu jautājumos, kas attiecas uz bērnu pamattiesību ievērošanu."
Tikmēr eksperti prognozē, ka galīgo lēmumu šajā jautājumā nāksies pieņemt Vācijas Konstitucionālajai tiesai.