Igaunijas, Latvijas un Lietuvas izvēlētais krīzes risināšanas ceļš ļāva tām labāk atveseļoties no satricinājumiem nekā vairākām citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, ir pārliecināts ietekmīgā ekonomikas žurnāla "Forbes" galvenais redaktors un izdevējs Stīvs Forbss.
Savā publikācijā ar nosaukumu "Igaunija pāri visiem" ("Estonia Ueber Alles"), kas iekļauta "Forbes" augusta numurā, mediju magnāts atgādina par Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa neseno aso reakciju uz negatīvajiem izteikumiem par Igauniju, ar kuriem klajā nāca Nobela prēmijas ekonomikā ieguvējs Pols Krugmens, kurš savulaik pareģoja arī lata devalvāciju.
Forbss notikušo vārdu kauju mikroblogošanas vietnē "Twitter" starp Ilvesu un Krugmenu nodēvēja par Igaunijas valsts vadītāja uzvaru. "Igaunijas prezidents Tomass Ilvess tviterī sakāva "New York Times" komentētāju Polu Krugmenu," pauž Forbss.
"Ja runa ir par Eiropas problēmām, taisnība ir Ilvesam, [nevis Krugmenam]. Trīs Baltijas valstis, kas teju pilnībā ir atkarīgas no globālās tirdzniecības, globālās ekonomiskās krīzes laikā [2008.-2009.gadā] piedzīvoja ciešanas, taču atšķirībā no Grieķijas, Itālijas, Spānijas un Portugāles tās nospieda savas fiskālās bremzes," norāda Forbss.
Viņš atgādina, ka ne Igaunijā, ne abās pārējās Baltijas valstīs netika īstenotas ekonomikas stimulēšanas programmas atbilstoši Keinsa teorijai, kuras piekritējs ir arī Krugmens. "Visās trijās valstīs tika saglabātas izlīdzinātās nodokļu likmes un turpināta brīvās tirdzniecības politika, lai gan tika paaugstināti daži nodokļi," min Forbss.
Viņš ar ironiju norāda, ka "visas pasaules krugmeni bija sastinguši aiz pārsteiguma, ka šīs [Baltijas] valstis piedzīvoja strauju ekonomikas pavērsienu. 2011.gadā visas [Baltijas valstis] sasniedza spraigu pieaugumu, un, visticamāk, šogad panāks izaugsmi, par spīti recesijai [citur] Eiropā," prognozē Forbss.
Savukārt Grieķija, pēc viņa rakstītā, slīgst depresijā, taču atsakās ieviest zemu izlīdzinātā nodokļa likmi, lai stimulētu ekonomikas atdzimšanu un ģenerētu lielākus valdības budžeta ieņēmumus. Pretēji rīkojas kaimiņzeme Albānija, kur ir 10% izlīdzinātā nodokļu likme, un tā joprojām uzrāda pozitīvu izaugsmi. "Faktiski pieaugums [šajā valstī] bija arī 2008.-2009.gadā," raksta ietekmīgais izdevējs.
"Kritiķi var iebilst, ka tās [Latvija, Lietuva, Igaunija, Albānija] ir mazas valstis, kuru piemēram sekot būtu neatbilstoši, taču palūkojoties uz [Austrumeiropas lielāko valsti] Poliju, kuras sniegums ir bijis iespaidīgs. Šī valsts īsteno pārsteidzoši [veiksmīgu] privatizācijas programmu, kas aptver vairāk nekā 800 kompāniju, ieskaitot vairākas ar ienākumiem virs viena miljarda ASV dolāru. Varšava kļūst par sava veida reģionālu finanšu centru," publikācijā akcentē Forbss.
"Vai arī ņemsim par piemēru Zviedriju. Zviedrija, kas savulaik bija sociālistu "paradīze", pēdējos gados ir samazinājusi nodokļus. Arī tā labāk pārdzīvo satricinājumus nekā Rietumeiropa," viņš norāda.
"Cerēsim, ka [Republikāņu partijas kandidāts ASV prezidenta vēlēšanās] Mits Romnijs savas ievēlēšanas gadījumā šos faktus ņems vērā un mudinās Eiropu sekot Igaunijas prezidenta padomiem, nevis Pola Krugmena toksiskajām receptēm," rezumē Forbss.
Jau vēstīts, ka plašu rezonansi Baltijas valstu sabiedrībā izraisīja Ilvesa reakcija uz Krugmena blogā jūnija sākumā ievietoto ierakstu ar nosaukumu "Igauņu rapsodija". Rakstam bija pievienota diagramma ar Igaunijas IKP dinamiku kopš 2007.gada. To komentējot, Krūgmens rakstīja: "Tātad, šausmas - depresijas līmenis, nogāšanās, kam seko ievērojama, bet joprojām nepabeigta izaugsme. Acīmredzot, tad jau labāk nekāda izaugsme - bet vai šis ir tas, kas sniedz ekonomikas triumfu?"
Uz šo rakstu Ilvess, tolaik bija valsts vizītē Latvijā, atbildēja ar vairākiem ierakstiem tviterī.
"Rakstīsim par kaut to, par ko mēs neko nezinām un būsim pašapmierināti, valdonīgi un augstprātīgi labvēlīgi: galu galā viņi taču ir tikai melnstrādnieki. Šķiet, ka Nobela prēmija ekonomikā nozīmē, ka vari dogmatizēt par fiskāliem jautājumiem un pasludināt manu valsti par novārtā pamestu zemi. Droši vien tā ir sacensība starp Prinstonu un Kolumbiju," pieļāva Igaunijas prezidents, acīmredzot ar to domājot mūžīgo sacensību starp divām no pasaules prestižajām universitātēm - Kolumbijas Universitāti, kur izglītību ieguva Ilvess, un Prinstonas Universitāti, kur Krugmens ir ekonomikas profesors.
"Bet, protams, ko gan mēs zinām? Mēs dumji un muļķīgi austrumeiropieši. Tumsoņas. Kādu dienu mēs arī sapratīsim. Nostra culpa [mūsu vaina]. "Uzka*āsim austrumeiropiešiem: viņi slikti runā angliski, viņi neatbildēs un viņi patiešam dara, par ko ir vienojušies, un pārvēl valdības, kas bijušas atbildīgas," ironisks bija Ilvess.
Savukārt vairāki Igaunijas ministri vēlāk norādīja, ka Krugmens savā ekonomikas teorijā atbalsta stingru valsts iesaisti ekonomikā krīzes apstākļos, radot sociālās darbavietas un subsidējot uzņēmējdarbību. Igaunija nerīkojas saskaņā ar Krugmena teoriju, tomēr ir atguvusi ekonomikas izaugsmi un tas rada Krugmenam problēmas, pauda Igaunijas aizsardzības ministrs Urmass Reinsalu.
Savukārt finanšu ministrs Jirgens Ligi norādīja, ka Krugmens ir kļuvis par ASV prezidenta Baraka Obamas īstenotās politikas popularizētāju un aizstāvi. Viņš akcentēja arī, ka ASV budžeta bilanci varot salīdzināt ar Grieķijas budžeta bilanci.
Keinsa teoriju pagājušā gadsimta 30.gados radīja angļu ekonomists Džons Meinards Keinss. Tās pamatatziņa ir, ka brīvā tirgus saimniecība nespēj automātiski pati par sevi nodrošināt tautsaimniecības stabilitāti un pilnīgu nodarbinātību, tāpēc valstij aktīvi jāiesaistās ekonomikas vadīšanā. Paļaušanos uz brīvā tirgus pašregulēšanas spējām un valsts neiejaukšanos ekonomikā, ko sludināja valdošā neoklasiskā teorija, Keinss uzskatīja par visbīstamāko kļūdu un novecojušu politiku. Keinsa atziņas radās 1929.–1933. gada Lielās ekonomiskās depresijas iespaidā. Keinsa teorijas pamatā ir atziņa, ka izšķirošā nozīme ekonomikā ir pieprasījumam, kurš nosaka ražošanas pieauguma un nodarbinātības pakāpi, tāpēc valsts uzdevums ir saglabāt un dažādi veicināt pieprasījumu. Īpaša nozīme, pēc Keinsa uzskata, ir valsts budžeta izdevumiem, kuriem savukārt jāveicina arī privātie kapitālieguldījumi.