SIA „NK Konsultāciju birojs", kā ārpakalpojuma sniedzējs Latvijas - Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas atbalstītā projekta „Radošo industriju attīstība Latvijas - Lietuvas pierobežas reģionos" ieviesējiem, pabeidzis pētījumu par radošo industriju nozares attīstību Zemgalē un kaimiņu reģionos. Pētījuma rezultāti liecina, ka Zemgales pilsētām – Jelgavai un Jēkabpilij - ir potenciāls radošo industriju attīstībai, informē Jēkabpils pašvaldība.
SIA „NK Konsultāciju birojs", kā ārpakalpojuma sniedzējs Latvijas - Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas atbalstītā projekta „Radošo industriju attīstība Latvijas - Lietuvas pierobežas reģionos" ieviesējiem, pabeidzis pētījumu par radošo industriju nozares attīstību Zemgalē un kaimiņu reģionos. Pētījuma rezultāti liecina, ka Zemgales pilsētām – Jelgavai un Jēkabpilij - ir potenciāls radošo industriju attīstībai.
Šāds, tik plašs pētījums reģionālā skatījumā Latvijā veikts pirmo reizi un tajā apkopoti statistikas dati, dots analītisks vērtējums par esošo radošo industriju potenciālu Latgalē, Kurzemē un Zemgalē, tostarp pašvaldībās, raksturota izglītības pieejamība un pieprasījums, vide un infrastruktūra, kā arī atbalsta struktūru piedāvātie pakalpojumi. Bez tam pētījumā norādīts uz faktoriem, kas vēl traucē radošo industriju attīstību konkrētā teritorijā, kā arī piedāvātas rekomendācijas un rīcības plāna variants darba turpmākai uzlabošanai šajā visnotaļ nozīmīgajā tautsaimniecības sektorā.
Pētījumā secināts, ka visaugstākais radošo industriju potenciāls ir Rīgai, kur visvairāk koncentrēti uzņēmumi, kas darbojas skatuves mākslas, mūzikas, arhitektūras, dizaina, reklāmas, filmu un video uzņemšanas, datorspēļu un interaktīvās programmatūras tiražēšanas, kā arī atpūtas un izklaides jomā. Savukārt reģionos radošo industriju potenciāla ziņā izceļas lielās pilsētas. Zemgalē tādas ir Jelgava un Jēkabpils, kur pārstāvēto nozaru griezumā portrets ir stipri līdzīgs - dominē arhitektūras, kokapstrādes, poligrāfijas, reklāmas un tekstila uzņēmumi, taču brīvas darba vietas ir tikai tekstila, kā arī mākslas, izglītības un kultūras atbalsta nozarēs. Tanī pat laikā aptaujātie darba devēji prognozē, ka nākotnē pieprasīti varētu būt arī mūziķi un mūzikas pedagogi, diriģenti, horeogrāfi, mākslinieki - noformētāji, dizaineri un datordizaineri.
Zemgalē, līdzīgi kā citos reģionos, pietiekami plašs un sazarots ir mākslas skolu tīkls, taču trūkst profesionālas ievirzes programmu, piemēram, ar arhitektūru, rūpniecisko dizainu, izdevējdarbību, reklāmu, multimedijiem saistītās profesijās. Aptaujājot skolas vecuma jauniešus, noskaidrots, ka radošo profesiju spektrā primāri viņi vēlas apgūt zināšanas un prasmes aktiermākslā, tērpu dizainā, mūzikā, multimediju izmantošanā un vēl citās jomās. Toties nozīmīga loma Zemgalē ir Latvijas Lauksaimniecības universitātes klātesamībai, kur piedāvā uz radošām izpausmēm vērstas ainavu arhitektūras, programmēšanas, kokapstrādes un kokapstrādes tehnoloģijas programmas.
No pētījuma arī izriet, ka Zemgalē līdztekus Jelgavai un Jēkabpilij Zemgalē par perspektīvām vietām, kur attīstīt radošās industrijas, uzskatāma arī Bauska un Dobele, jo tur jau tradicionāli rīko kantrī un senās mūzikas, kā arī sniega vīru festivālu, Ķiršu un Ceriņu ziedēšanas svētkus, mākslinieku plenērus, aktīvi darbojas Jauniešu iniciatīvas centri, literātu un mākslinieku kopas, ir pievilcīga pilsētvide, plaši izvērsta sadarbība ar kaimiņvalsts Lietuvas pierobežas pašvaldībām un to institūcijām. Tāpēc piedāvātajā Rīcības plānā pētījuma autori pašvaldībām piedāvā attīstīt specializētus klasterus, pilnveidot infrastruktūru, aktīvāk izmantot jau esošos radošo industriju radītos produktus un pakalpojumus, veicināt jaunu rašanos, radošo industriju pārstāvjus iesaistīt teritorijas attīstības plānošanā, organizēt radošās darbnīcas, vasaras nometnes un konkursus. Ar veikto pētījumu pilnā apjomā ikviens interesents pavisam drīz varēs iepazīties Zemgales Plānošanas reģiona interneta vietnē www.zemgale.lv sadaļā Informatīvie materiāli.