Pēc tam, kad IT nozares uzņēmējs Edmunds Sprūdžs informējis sabiedrību, ka nodokļu optimizācija nemaz nav nodokļu optimizācija un mazāku nodokļu maksāšana ir apsveicama rīcība, politiskajās aprindās iestājies zināms apmulsums.
Tiek gaidīts, ko par enerģisko biznesmeni teiks kontrolējošās institūcijas – Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Bet tās pagaidām neko nesaka.
Jāatgādina, ka uzņēmējs E. Sprūdžs vienlaikus ir arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, kurš tieši atbild par IT nozares politiku.
Vai visi IT uzņēmumu īpašnieki regulāri aizņemas no saviem uzņēmumiem, legāli apejot nodokļus? Nozares profesionālās organizācijas LIKTA prezidente Signe Bāliņa šādam apgalvojumam nevēlas piekrist. «Vismaz uzņēmumā, kas man pieder, mēs tā nedarām. Normālā prakse ir samaksāt uzņēmuma ienākuma nodokli un izmaksāt dividendes. Varbūt ekstraordinārās situācijās aizņemšanās ir iespējama, bet tā nav ikdienas prakse.»
Jāatgādina: nākot gaismā faktam, ka E. Sprūdžs, būdams SIA Sensum Solutions īpašnieks, algas vietā pats sev piešķīra 108 408 latu lielu bezprocentu aizdevumu, tādējādi ietaupot ievērojamas nodokļos maksājamas summas, viņa juridiskā padomniece ministrijā Inga Antāne izplatīja patiesībai neatbilstošu apgalvojumu: ministrs naudu uzņēmumā aizņēmies, vēl nebūdams valsts amatpersona. Taču tad no atvaļinājuma atgriezās pats E. Sprūdžs un atklāja, ka viņam pat šāds izdomāts attaisnojums nav nepieciešams, jo likuma burts neesot pārkāpts. Formāli tā patiešām ir. Taču, kā norāda Neatkarīgās aptaujātie eksperti, – pārkāpts ir likuma gars. Līdzīgi kā Vienotības politiķa Dzintara Zaķa auto pirkšanas nodokļu skandālā.
Uzņēmēji, kas tomēr mēdz veikt nodokļu optimizācijas manipulācijas, cenšas tās neafišēt. Savukārt nodokļu inspektori ne tikai Latvijā uz tām skatās ar aizdomām. Nereti īpašnieki «aizņemoties», lai pēc tam maksātu saviem darbiniekiem aplokšņu algas, nemaksājot darbaspēka nodokļus. Kāda nodokļu jautājumos kompetenta VID darbiniece atzīst: «Tā ir mums pazīstama prakse, bet pierādīt to ir grūti.» Šādu mahināciju novēršanai, piemēram, Somijā, uzņēmumiem un to īpašniekiem auditi tiek veikti vienlaikus. Un uzņēmumu deklarācijām jāatklāj arī situācija īpašnieku kontos. Turpretim Latvijā firmām un to īpašniekiem auditi tiek veikti atsevišķi, tāpēc arī esot grūti atrast un sasaistīt deklarētos naudas ceļus ar patiesajiem. Ņemot vērā, ka E. Sprūdžs ir ne vien uzņēmējs, bet arī politiķis, nodokļu speciāliste saskata papildu risku: «Vai viņš šobrīd nošķir savu kabatu no uzņēmuma kabatas? Tas nav viens un tas pats! Šķiet, ka nē. Un tas, protams, rada bažas, vai viņš, būdams ministrs, vienmēr spēs nošķirt savu un valsts kabatu.»
Te gan vietā atgādināt paša uzņēmēja paziņoto, ka viņš un viņa uzņēmumi nodokļus maksā godīgi. Savulaik šaubas par to radās, kad E. Sprūdžs cīnījās, lai konkursos par valsts pasūtījumiem drīkstētu piedalīties arī uzņēmumi, kuros algas ir mazākas nekā vidēji nozarē. Un caur Satversmes tiesu to arī panāca.