Nākamā gada valsts budžets ir tests politiķiem neļauties populismam un solījumiem, kas raksturīgi priekšvēlēšanu laikam, bet gan spēt turpināt atbildīgu valsts fiskālo disciplīnu, pirmdien Saeimas ārkārtas sēdē par konceptuālu atbalstu 2013.gada budžeta projektam sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V).
"2013.gada budžets ir pirmais budžets pēc četru gadu pārtraukuma, kura izstrādē un pieņemšanā mūs neierobežo starptautisko aizdevēju diktētie noteikumi. Līdz ar to šis budžets ir arī tests mūsu politiskās sistēmas briedumam, nepārdodot vēlētājiem īstermiņa labumus uz valsts ilgtermiņa izaugsmes rēķina. Tests tam, vai spēsim būt atbildīgi un domāt ilgtermiņā, vai arī paļausimies eiforijai un priekšvēlēšanu populismam? Tests tam, vai domāsim par stabilu valsts attīstību, vai arī, tikko pārvarējuši iepriekšējo krīzi, tūlīt atkal kāpsim uz fiskālās "gāzēšanas līdz grīdai" grābekļa?" sacīja premjers.
Viņš norādīja, ka Latvijai nākamajos gados jāturpina samazināt budžeta deficītu un budžets ar pārpalikumu būs, vēlākais, 2016.gadā. 2013.gada budžets būs pirmais budžets pēc četru gadu pārtraukuma, kurā varēs piešķirt papildus finansējumu prioritārajiem pasākumiem, kas ir ekonomikas attīstība, demogrāfija un zemāko algu palielināšana sabiedriskajā sektorā strādājošajiem.
Tāpat Dombrovskis uzsvēra - nav pieļaujama manipulēšana ar nākamā gada nodokļu ieņēmumu prognozēm vai budžeta deficīta līmeni, jo tas Latvijai nākamajos desmit gados parādu atmaksas procentos var draudēt ar 380 miljonus latu pārmaksu. 2014.gadā un 2015.gadā valstij būs jāveic parāda pārfinansēšana par miljardu latu gadā. Ja jaunā aizdevuma procentu likme būs 5%, nevis 4%, tad gadā Latvija pārmaksās 38 miljonus latu, bet desmit gadu laikā 380 miljonus latu.
"Jebkura atkāpšanās no budžeta deficīta mērķiem vai ieņēmumu prognožu nepamatota manipulēšana no finanšu tirgu puses tiks viennozīmīgi uztverta kā Latvijas atkāpšanās no savām saistībām un radīs bažas par Latvijas spēju nodrošināt finanšu stabilitāti. (..) Piemēram, ja aizņemamies par 5% gadā un nevis par 4%, tad šis neietaupītais procents nozīmē pārmaksāt katru gadu ap 38 miljoniem latu. Tādā gadījumā par 10 gadu valsts vērtspapīriem mēs procentos pārmaksāsim 380 miljonus latu. Līdz ar to, nepieturoties pie fiskālās disciplīnas mērķiem šodien, mēs vēlāk varēsim brīnīties, kāpēc atkal nepietiek naudas, lai īstenotu dažādas skaistas ieceres," klāstīja premjers.
Dombrovskis uzsvēra, ka līdz ar ekonomikas izaugsmi tiek radītas jaunas darbavietas un pakāpeniski samazinās bezdarbs. Jau trešo ceturksni pēc kārtas Latvija ir straujāk augošā ES ekonomika. Šī gada pirmajā pusgadā ekonomikas pieaugums bija 5,9% un var prognozēt, ka šogad plānotais izaugsmes temps – 4%, tiks pārsniegts.
Savukārt ražošanā un eksportā saglabājusies stabila pieauguma tendence - eksports pagājušajā gadā ir pieaudzis par 28%, bet šī gada 7 mēnešos - par 13%.
"Līdzšinējie pieauguma tempi liecina par paveikto valsts ekonomikas atjaunošanā, tomēr, raugoties nākotnē, aicinu būt reālistiskiem. Šobrīd visā pasaulē, tai skaitā arī mūsu galvenajos eksporta tirgos valda liela neskaidrība attiecībā uz izaugsmes potenciālu tuvākajos gados. Nelabvēlīga scenārija gadījumā arī mūsu izaugsmes tempi var būtiski mazināties. Pārlieku liels optimisms prognozēs var novest pie nepatīkamiem pārsteigumiem. Galvenās makroekonomiskās prognozes, balstoties uz kurām ir veidots 2013.gada budžets, ir ekonomikas pieaugums 3,7% apmērā un inflācija 2,0% apmērā," izteicās premjers.
Arī finanšu ministrs Andris Vilks (V) Saeimas sēdē atzina, ka Latvijai ir jāsaglabā piesardzība finanšu plānošanā un jāmācās sabalansēt vēlmes ar budžeta iespējām. Viņš uzsvēra, ka Latvija pašlaik ir vienīgā valsts Eiropā, kas spēj nākamgad samazināt nodokļus. Tomēr vienlaikus Latvijai ir strikti jāturpina samazināt nelietderīgos valsts budžeta izdevumus, tādējādi nodrošinot tālāku ekonomikas izaugsmi.
Jau vēstīts, ka Saeima pirmdien ārkārtas sēdē lemj par 2013.gada valsts budžetu pirmajā no diviem lasījumiem. Paredzēts, ka galīgajā lasījumā Saeima par 2013.gada budžetu lems 15.novembrī.
"Delfi" jau vēstīja, ka Ministru kabinets iepriekš akceptēja 2013.gada valsts kopbudžeta projektu ar paredzētajiem 4,657 miljardu latu ieņēmumiem un 4,792 miljardu latu izdevumiem. Valdība arī noteica, ka vispārējās valdības budžeta deficīts nākamgad būs 221,1 miljons latu, kas atbilstoši EKS'95 (Eiropas Kontu sistēmas) metodoloģijai ir 1,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
2013.gada valsts budžeta likumprojekts izstrādē pieņemts, ka IKP nākamgad sasniegs 15,986 miljardus latus. IKP pieaugums salīdzināmās cenās nākamgad tiek prognozēts 3,7%. Vēl arī noteikts, ka maksimālais valsts parāds gada beigās pēc nomināla var sasniegt 6,9 miljardu latu apmērā
Salīdzinājumā ar 2012.gadu, nākamgad valsts konsolidētajā budžetā paredzēts ieņēmumu palielinājums par 133,1 miljoniem latu un izdevumu pieaugums - 146,8 miljonu latu.
Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2013.gadā prognozēti 3,308 miljardu latu, bet izdevumi - 3,386 miljardu latu apmērā. Pamatbudžeta tēriņi nākamgad salīdzinājumā ar šo gadu pieaugs par 128,8 miljoniem latu jeb 4%.