Šogad februārī Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā atklāja jaunuzcelto Ārstu māju. Tā ir izveidota kā piebūve astoņu stāvu ēkai, kur atrodas vairākas slimnīcas nodaļas, un kalpo kā ārstu un rezidentu darba un atpūtas telpas.
Vairākus mēnešus pēc Ārstu mājas atklāšanas Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu naudas izlietojumu uzraugošā iestāde Latvijā vērtē šā projekta iespējamos riskus, proti, vai nauda, kas tērēta Ārstu mājas izveidei, izlietota atbilstoši projekta mērķim. Veselības ministrijā Neatkarīgajai skaidro, ka nauda šādu projektu realizācijai tiek avansēta valsts budžetā, lai renovācijas darbus varētu veikt, taču, ja projektu atzītu par neatbilstošu, iztērētie līdzekļi būtu jāatmaksā pašai Bērnu slimnīcai no savas kabatas...
Bērnu slimnīcas atjaunotnes darbi norit praktiski tikai par ES struktūrfondu, konkrēti – Eiropas Reģionālās attīstības fonda, naudu, jo tik milzīgus līdzekļus veselības budžets tērēt rekonstrukcijas un celtniecības darbiem nav spējīgs.
Februāra sākumā, atklājot jaunuzcelto Ārstu māju, kas ir 20. korpusa jeb astoņu stāvu ēkas piebūve, Bērnu slimnīcas vadība norādīja, ka tā «slimnīca domājusi ne tikai par ārstu labsajūtu, bet par mazajiem pacientiem un viņu vecākiem», jo šī Ārstu māja atbrīvo telpas blakus esošā korpusa nodaļās, kurās pacientiem būs vairāk vietas. Uz telpām jaunajā ēkā pārcēlās ārsti, rezidenti un atbalsta personāls. Ņemot vērā, ka Bērnu slimnīcā norit arī topošo ārstu – rezidentu apmācība, ēkā atvēlētas telpas jaunās ārstu paaudzes vajadzībām un apmācības procesam. Šīs pārmaiņas ļauj būtiski paplašināt aprūpes nodaļu platību, tas ir, palātu skaitu, nodrošinot komfortablākus apstākļus un lielāku iespēju vecākiem būt klāt pie sava bērna. Projekta ietvaros tika labiekārtota piegulošā teritorija 5107 kvadrātmetru platībā, kā arī izveidotas stāvvietas 56 automašīnām un izbūvēti iekšējie ceļi un gājēju ietves. Līdztekus šīs mājas celtniecībai noritēja darbi arī 1973. gadā celtajā ēkā, kur atrodas nodaļas, piemēram, martā tur atklāja atjaunoto Neonatoloģijas nodaļu. Visi šie darbi norit ERAF līdzfinansētā projektā, kura kopējās izmaksas ir septiņi miljoni latu (85% ir ERAF līdzfinansējums, 13,21% valsts budžeta līdzfinansējums un 1,79% slimnīcas līdzfinansējums).
Tagad, oktobra vidū, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) sākusi izvērtēt Ārstu mājas projektu. Eiropas nauda esot paredzēta ārstniecības procesa uzlabošanai, bet šeit, uzbūvējot jaunu māju ārstiem un topošajiem ārstiem – rezidentiem, kuri mācās, tas vairāk būtu ieguldījums izglītībā, ziņoja Latvijas Televīzija. Finanšu ministrija un CFLA Neatkarīgajai apstiprina, ka CFLA turpina izvērtēt konstatētos iespējamos riskus Bērnu slimnīcas īstenotajā projektā. «Pēc veiktās pārbaudes projekta īstenošanas vietā aģentūra ir saņēmusi papildu informāciju no Bērnu slimnīcas par projekta atbilstību mērķiem, kas šobrīd tiek izvērtēta,» Neatkarīgajai saka CFLA speciāliste Vera Zajeca. Lēmums par risku apjomu un to finanšu ietekmi tiks pieņemts pēc visu konstatējumu detalizētas izvērtēšanas, šajā procesā iesaistot arī Veselības ministriju kā atbildīgo iestādi. Lēmums tikšot pieņemts vistuvākajā laikā. Sīkāka informācija pašlaik netiek sniegta, taču konstatētie iespējamie riski ir saistīti ar to, ka projektā izlietotais finansējums varētu tikt atzīts par neattiecināmām izmaksām. Vienkārši runājot, projektā realizēts kaut kas cits nekā plānots, līdz ar to izmaksas nevar segt no struktūrfondiem.
Veselības ministrija tomēr pastāv uz savu – projekts īstenots atbilstoši tā mērķim, jo, pirmkārt, izveidojot Ārstu māju, atbrīvotas telpas nodaļām, kur notiek pacientu ārstēšana. Otrkārt, ārstu darbs, tostarp konsultācijas, apmācības, ir ārstniecības procesa sastāvdaļa. «Piemēram, rezidenti – viņi ir ārsti, un viņi mācās ārstējot, to veselības aprūpē nevar nodalīt,» skaidro VM speciāliste Egita Pole. Taču par naudas apriti VM norāda, ka valsts budžetā tiek avansēta (ne piešķirta!) nauda projektam un tad, kad ES to pieņem un akceptē, tā ieskaita naudu valsts budžetā. Taču, ja projektu atzītu par kļūdaini realizētu, tad, visticamāk, pašai slimnīcai būtu jāatmaksā nauda valsts budžetam. «Veselības budžetā tādas naudas nav!» saka E. Pole.