Daugavpils Poļu kultūras centrā jautri nosvinēja "Śmigus-Dyngus"

foto: Poļu kultūras centrs
foto: Poļu kultūras centrs

Poļi vienmēr ir mīlējuši svētkus un ievērojuši senās tradīcijas un rituālus.

Vieni no iecienītākajiem svētkiem ir Lieldienas, kuru priekšvakarā poļi atceras vairākus interesantus rituālus, kas ir saistīti ar Palmu svētdienu, Kluso sestdienu, „Slapjo pirmdienu”.

Viena no neparastākajām Lieldienu paražām ir „Śmigus-Dyngus”, kas tiek rīkots „Slapjajā pirmdienā”, kas seko pēc Lieldienu svētdienas un kurā jaunie cilvēki aplej meitenes ar ūdeni. Šie jautrie svētki otrdien, 2.aprīlī, notika Daugavpils Poļu kultūras centrā.
Poļu kultūras centra direktore Žanna Stankeviča pastāstīja, ka pasākumā dziedāja tradicionālās dziesmas, dejoja mazbērni un vecmāmiņas, vectētiņi, aplēja viens otru ar ūdeni, sakot: „Laimei un veselībai”.

Svētku koncertā piedalījās Poļu kultūras centra kolektīvi, tostarp koris „Promeņ” (diriģente Ģertrūde Keviša, koncertmeistare Ināra Zdanovska), folkloras ansamblis „Kukulečka” (vadītāja Žanna Stankeviča), vokālais ansamblis „Barvi Daugavi” (vadītāja Anžela Peceviča) un solistes Violeta Golovāne, Evelīna Samuilova, Linda Putāne, Sofija Medvedeva (vadītāja Anžela Peceviča), Božena Rakicka (vadītāja Ioanna Vaškeviča), Oļesja Akseņonoka.

Starp citu, Palmu svētdienas, kas tiek svinēta katoļu baznīcās par piemiņu Jēzus Kristus iebraukšanai Jeruzalemē, galvenais atribūts ir „palmas”. Tomēr tās izskatās savādāk nekā palmu zari, ar kuriem Jēzu sveica liels skaits pilsētnieku. Mūsdienās šos pušķus izgatavo no bukša, sausiem ziediem un pūpolu zariem. Ir ticējums, ka pēc iesvētīšanas šie pušķi iegūst neparastas īpašības, piemēram, var dziedināt, tādēļ dievkalpojuma laikā ticīgie simboliski sita viens otru ar palmu zaru, novēlot stipru veselību, ilgus dzīves gadus, bagātību un labu ražu. Šo tradīciju ievēroja arī Poļu kultūras centrā notikušajā pasākumā.

Neiztika arī bez cienasta, Klusajā sestdienā baznīcā tiek svētīts svētku galdam domātais ēdiens. Kādreiz Polijā iesvētīja no maizes izceptu auniņu, savukārt mūsdienās Lieldienu grozā jābūt vismaz septiņiem produktiem: maizei (pārticība un veiksme), olām (dzīvība), sāls (pasargā no ļauniem gariem), kūpinātai gaļai (veselība un labklājība), mārrutkiem (fiziskais spēks), sieram (cilvēka saskaņa ar dabas spēkiem) un kuličam (dažādas spējas un prasmes).



Написать комментарий