Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) atzinīgi novērtē tiesībsarga Jura Jansona pievēršanos strādājošo cilvēku tiesībām, taču uzsver, ka “ar populismu vien naudas valsts budžetā vairāk nekļūs” un aicina viņu un konstruktīvu sadarbību iedzīvotāju labklājības celšanā, teikts LBAS paziņojumā presei.
Jau vēstīts, ka Jansons trešdien aicināja arodbiedrības aktīvi un nelokāmi iestāties par darba ņēmēju interešu aizstāvību, jo tieši darba ņēmēju intereses šobrīd neviens neaizstāv strādājošajiem tik būtiskajā nodarbinātības un taisnīga atalgojuma jautājumā.
Kā norāda LBAS, valstī valdošais tiesiskais nihilisms reizēm tiešām nav ļāvis līdz galam realizēt savienības ieceres darbinieku aizstāvībā, taču organizācija uzsver, ka tieši pēdējo gadu laikā LBAS ir bijusi vienīgā organizācija, kas ir iestājusies par darbinieku darba samaksas jautājumu sakārtošanu - prasot gan minimālās algas palielināšanu, gan ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma un atvieglojumu par apgādībā esošām personām paaugstināšanu, kā arī samērīgu nodokļu progresivitātes ieviešanu.
Savienība piekrīt, ka minimālā alga ir jāpaaugstina straujāk, un par to LBAS ir iestājusies vienmēr, par savu panākumu uzskatot arī Finanšu ministrijas piedāvājumu no nākamā gada minimālo algu pacelt vismaz līdz 225 latiem. Taču svarīga ir ne tikai darba samaksa un darbaspēka nodokļi, bet arī darba samaksas reālā pirktspēja - kāds ir nekustamā īpašuma nodoklis, PVN, cik maksājam par siltumu, elektrību, gāzi, pārtiku.Ja uzņēmumā ir arodbiedrība, tad darba samaksa tiek noregulēta ar koplīguma palīdzību, un darba samaksa vienmēr ir uzņēmumu un iestāžu arodbiedrību rūpju lokā. Arī nacionālajā un nozaru arodbiedrību līmenī arodbiedrības ir neatlaidīgi prasījušas un prasa darba samaksas paaugstināšanu, bet arodbiedrības nepieņem lēmumus. Un tas, cik lielā mērā sociālie partneri - valdība un darba devēji - ieklausās arodbiedrībās, ir atkarīgs no demokrātijas brieduma valstī.
Jau vēstīts, ka Jansons arodbiedrībām pārmeta "klusuma pauzes ieturēšanu" nodarbinātības un taisnīga atalgojuma jautājumā.
Tiesībsargs uzskata, ka "neskaitāmi desmiti nevalstisko organizāciju sevi dēvē par arodbiedrībām. Taču tad, kad visaktīvāk būtu jāiesaistās par darba ņēmēju tiesību un interešu aizstāvību, tās ir vai nu ilgajās brīvdienās vai ietur nogaidošo klusumu. No tā var izdarīt pieņēmumu, ka šīs organizācijas ir izveidotas kādu citu mērķu dēļ vai tās vienkārši ir apjukušas un nespēj stāties pretī valdošās koalīcijas politiķu un atsevišķu darba dēvēju retorikai, ka taisnīga atalgojuma jautājums sagraus ekonomiku".
Jansons norāda, ka "arodbiedrību galvenajam darbam ir jābūt vērstam uz darba ņēmēju tiesību un interešu aizstāvību, tajā skaitā arī valdības līmenī, bet biedru naudu iekasēšana un ekskursiju organizēšana nedrīkst kļūt par galveno arodbiedrību nodarbi".
"Es aicinu arodbiedrības aktīvi un nelokāmi iestāties par darba ņēmēju interešu aizstāvību," norāda Jansons.
Viņš arī kā nepieņemamu novērtē situāciju, ka valdības galvenās aktivitātes un rīcības politikas netiek vērstas uz to, lai nodrošinātu ikvienam Satversmē garantētās tiesības uz darbu, taisnīgu atalgojumu un labklājību.
Finanšu ministram jābūt ne tikai darba devēju interešu aizstāvim, bet jāiestājas arī par darba ņēmēju interesēm. Situācija, ka iepriekšējo gadu laikā šo valsti pametuši vairāki simti tūkstoši ekonomiski aktīvi Latvijas iedzīvotāji, atstās smagas sekas uz Latvijas valsts pastāvēšanu nākotnē, uzsver Jansons, aicinot finanšu ministru Andri Vilku ( V) ne tikai ieklausīties darba devēju atrunās, kāpēc jautājumu par taisnīgu atalgojumu, tajā skaitā minimālo algu, šobrīd atstāt nerisinātu, bet ņemt vērā ekonomikas atziņu, ka tikai, saņemot taisnīgu atalgojumu, darbinieki nodrošinās augstu darba ražīgumu.
Turklāt pats finanšu ministrs ir atzinis, ka, nodrošinot taisnīgu atalgojumu, tiks izskausta arī ēnu ekonomika.
Jau vēstīts, ka tiesībsargs valdībai iepriekš prasīja trīs mēnešu laikā vienoties par izmaiņām likumdošanā, lai iespējami ātrākā periodā nodrošinātu strādājošajiem, kas saņem minimālo algu, ienākumus vismaz iztikas minimuma apmērā.
Valdība februāra beigās akceptēja Labklājības ministrijas sagatavoto atbildes vēstuli tiesībsargam saistībā ar tiesībām uz taisnīgu samaksu, kurā skaidro pašreizējo ekonomisko situāciju valstī un iespējas, kā arī sola, ka izvērtēs minimālās darba algas paaugstināšanas iespējas 2014.gadā.
Premjers Valdis Dombrovskis (V), komentējot Jansona aicinājumu valstī paaugstināt minimālo algu, norādījis, ka "nosauktie 300 lati nav reāls uzstādījums".