Valdība otrdien uzklausīja Ekonomikas ministrijas ziņojumu par gatavošanos 2021.gada tautas skaitīšanai. Turpmākajos gados plānots uzlabot valsts reģistros pieejamo informāciju par iedzīvotājiem un jau tagad aprēķināts, ka kvalitatīvu administratīvo datu avotu sagatavošanai būs nepieciešami 3,04 miljoni latu.
Tautas skaitīšanas galvenais uzdevums ir noskaidrot pastāvīgo iedzīvotāju skaitu valstī. 2011.gada tautas skaitīšanas rezultāti liecina, ka iedzīvotāju skaita novērtējumu nevar balstīt tikai uz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Iedzīvotāju reģistra (IR) datiem, jo pēc tautas skaitīšanas rezultātiem 2011.gada 1.martā IR bija iekļauti 155 000 Latvijas iedzīvotāju, kuri emigrējuši no valsts, secina ministrija.
Tā kā daļa iedzīvotāju dzīvesvietas maiņu nedeklarē, IR ir nepilnīga informācija par iedzīvotāju iekšējo migrāciju valstī un ārējo migrāciju. Tāpēc kā aktuāls darbs plānots Iedzīvotāju reģistra datu atjaunošana.
EM norāda, ka, lai stimulētu iedzīvotājus deklarēt savu pastāvīgo dzīvesvietu, atsevišķas valstis (Ziemeļeiropas valstis, Nīderlande) ir ieviesušas stimulējošus pasākumus (nodokļu atvieglojumi, dažādi valsts un pašvaldību pabalsti, elektroniskie pakalpojumi u. c.). Savukārt citas valstis, piemēram, Lietuva - pielieto administratīvas metodes, kuras netieši veicina iedzīvotājus reģistrēt savu pastāvīgo dzīvesvietu.Ņemot vērā eksistējošās diezgan lielās atšķirības starp 2011.gada tautas skaitīšanā saskaitīto un IR reģistrēto iedzīvotāju skaitu, kā risinājumu tuvākajam laikposmam, kuru varētu izmantot līdz brīdim, kad IR dati atbildīs reālajai situācijai tādā līmenī, kas ļautu uz šīs bāzes veidot Eiropas kvalitātes prasībām atbilstošu statistiku, Centrālā statistikas pārvalde (CSP) varētu uzņemties pastāvīgo iedzīvotāju skaita ikgadēju novērtējumu, izmantojot gan IR, gan citus administratīvo reģistru datus personu līmenī.
Šādas datu noliktavas programmatūras izstrādei un tās funkcionalitātes nodrošināšanai laika periodā no 2014. līdz 2021.gadam CSP būtu nepieciešami 1,1 miljons latu.
EM arī secina, ka Valsts Ieņēmumu dienestā (VID) iesniedzamajos pārskatos nav iekļauts rādītājs - profesijas kods, kā arī pieejama informācija tikai par iedzīvotājiem, kuri maksā nodokļus. Attiecībā uz nodarbinātības statusu, VID nav pieejama informācija par ģimenes uzņēmumos strādājošiem nealgotiem darbiniekiem. Tāpat nevienā no valsts administratīvajiem datu avotiem nav pieejama informācija par nestrādājošiem studentiem/skolniekiem un mājsaimniecēm.
Ziņojumā arī norādīts, ka Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā esošajā Valsts izglītības informācijas sistēmā ir pieejama informācija par vispārizglītojošo skolu absolventiem. Tā sākta apkopot 2008.gadā. Par profesionālās izglītības iestāžu absolventiem informācija pieejama no 2011.gada, savukārt Augstākās izglītības mācību iestāžu reģistrs Latvijā nav izveidots.
Izglītības un zinātnes ministrijas darbinieki 2013.gadā sāks veidot vienota koledžu un augstskolu reģistru, kas nodrošinās detalizētu informāciju par visu augstākās izglītības mācību iestāžu studentiem. Reģistru plānots iekļaut Valsts izglītības informācijas sistēmā un tā izveidei 2014.gadā kopā nepieciešami 200 000 latu.
EM arī secina, ka daļai adresācijas objektu (dzīvokļiem daudzdzīvokļu ēkās, ēkām Latgalē sādžu tipa apdzīvotajās vietās - kopumā pēc CSP vērtējuma aptuveni 10% no kopējā skaita) pašvaldības nav piešķīrušas adreses un līdz ar to tās nav iekļautas VZD VAR - tām nav piešķirts adreses kods. Tas būtu jārisina līdz nākamajai tautas skaitīšanai.
Valdība uzdeva Ekonomikas ministrijas darba grupai nākamās tautas skaitīšanas organizēšanas pilnveidošanai turpināt darbu un izstrādāt detalizētu 2021.gada tautas skaitīšanas sagatavošanas un organizēšanas pasākumu plānu, kontrolēt tā izpildi un reizi gadā līdz 1.oktobrim iesniegt informatīvu ziņojumu izskatīšanai valdībā.
Valsts budžetā laika posmā no 2014.gada līdz 2023.gadam nepieciešams paredzēt papildus līdzekļus 3,039 miljonus latu, lai nodrošinātu iespējami pilnīgu un kvalitatīvu administratīvo datu avotu informāciju 2021.gada tautas skaitīšanas vajadzībām. Tāpat, lai sagatavotu un īstenotu 2021.gada tautas skaitīšanu, visu nepieciešamo informāciju iegūstot no administratīvajām datu bāzēm, kā arī CSP regulārajiem statistiskajiem apsekojumiem.
Savukārt CSP būs nepieciešams izveidot informācijas vākšanas, uzkrāšanas un analīzes sistēmu, lai precīzāk veiktu ikgadēju iedzīvotāju skaita novērtējumu nosūtīšanai ES institūcijām un Eiropas centrālajai bankai, balstoties uz administratīvajos datu avotos uzkrāto un CSP rīcībā nodoto informāciju.