Juridiskās komisijas Saeimas trešajam, galīgajam lasījumam apstiprinātie Pilsonības likuma grozījumi apliecina, ka ir svarīga katra bērna piederība Latvijas valstij.
Turklāt jaunās Pilsonības likuma normas būs atbildošas mūsdienu Latvijas situācijai un sabiedrības izaicinājumiem - apgalvo Reformu partijas Saeimas frakcijas deputāte, Juridiskās komisijas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa–Egnere.
„Pieņemtie grozījumi paplašina dubultpilsonības iegūšanas iespējas ārvalstīs dzīvojošiem Latvijas piederīgajiem un pilsonības saglabāšanu Latvijas trimdiniekiem un viņu pēcnācējiem. Tāpat tajos noteikts, ka bērns ir Latvijas pilsonis neatkarīgi no bērna dzimšanas vietas, ja viņa dzimšanas brīdī viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis. Šie grozījumi atbilst mūsdienu situācijai, kad ārzemēs pastāv plaša latviešu diaspora un kad valstspiederīgie bieži vien izvēlas pārcelties uz dzīvi ārpus Latvijas,” skaidro Inese Lībiņa – Egnere.
Jaunie grozījumi paredz, ka Latvijas pilsonība būtu saglabājama pilsoņiem, kuri ir ieguvuši citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Brīvās Tirdzniecības Asociācijas dalībvalsts vai arī Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts pilsonību. Dubultpilsonība varēs būt pilsonim, kurš ieguvis ārvalsts pilsonību, ar kuru Latvija noslēgusi līgumu par dubultpilsonības atzīšanu. Savukārt trimdiniekiem un viņu pēcnācējiem, Būs iespēja reģistrēties par Latvijas pilsoņiem, saglabājot arī savas mītnes zemes pilsonību. Tie ir pilsoņi, kuri Latviju atstājuši PSRS vai Vācijas okupācijas laikā vai tikuši deportēti un līdz 1990.gada 4.maijam neatgriezās valstī uz pastāvīgu dzīvi.
Būtiski, ka jaunie grozījumi ievērojami atvieglo kārtību, kādā notiek valstī dzimušu bezvalstnieku vai nepilsoņu bērnu atzīšana par Latvijas pilsoņiem. Proti, tas notiek vienlaikus ar bērna dzimšanas fakta reģistrāciju, pamatojoties uz viena vecāka pausto gribu. Savukārt Latvijā pēc 1991.gada 21.augusta dzimušie bezvalstnieku vai nepilsoņu bērni, kuri nav atzīti par Latvijas pilsoņiem vienlaikus ar dzimšanas fakta reģistrāciju, pastāvot likumā noteiktajiem nosacījumiem, atzīstami par Latvijas pilsoņiem līdz 15 gadu vecuma sasniegšanai, pamatojoties uz viena vecāka iesniegumu, vai pēc 15 gadu vecuma sasniegšanas, pamatojoties uz viņa paša iesniegumu ,” norāda deputāte.
Grozījumi arī precizē Latvijas pilsonības atņemšanu un atjaunošanu, atteikšanos no valsts pilsonības un naturalizācijas kārtību. Saeimai vēl jābalso par Pilsonības likuma grozījumiem trešajā lasījumā. Lai likums varētu pilnvērtīgi darboties 2013. gada 1.oktobrī, Ministru kabinetam līdz tam būtu jāizstrādā nepieciešamie noteikumi.
Šodien Saeimas Juridiskās komisija nolēma nodot grozījumus Pilsonības likumā trešajam galīgajam lasījumam.