Pirmdien Briselē notiekošajā Eirogrupas (visi ES finanšu ministri) tikšanās reizē ministri nolēma atbalstīt kārtējo aizdevuma izmaksu Grieķijai, lai gan pirms šī lēmuma pastāvēja bažas, ka maksājums netiks izmaksāts.
Iepriekš gan bija runa par 8,1 miljardu eiro (5,6 miljardi latu), ko Grieķija varētu saņemt, taču jau pirms Eirogrupas sanāksmes vairāki ES ierēdņi sociālajos tīklos mīnēja, ka šī starptautisko mediju izplatītā summa neatbilst realitātei.
Eirogrupas prezidents, bijušais Nīderlandes finanšu ministrs Jerūns Deiselblūms pirmdien pēc ministru tikšanās minēja, ka maksājums tiks izmaksāts daļās, nevis viss kopā, kā to vēlējās Grieķija. Tāpat Eirogrupas prezidents minēja, ka Grieķija atkārtoti tiks rūpīgi vērtēta. Katrs nākamais maksājums tiks izmaksāts tikai tad, ja iepriekšējā termiņā dienvidu valsts būs ievērojusi stingro reformu nosacījumus.
Jau jūlijā Grieķija no eirozonas valstīm saņems 2,5 miljardus eiro (1,8 miljardi latu). Oktobrī 500 miljonus eiro (351,4 miljonu latu). Eirozonas Centrālās bankas jūlijā Grieķijai izmaksās 1,5 miljardus eiro (1,1 miljards latu), bet oktobrī 500 miljonus eiro (351,4 miljonu latu). Starptautiskais Valūtas fonds Grieķijai augustā izmaksās 1,8 miljardus eiro (1,3 miljardi latu).
Pagājušonedēļ, tā saucamā troika, Eiropas Savienība (ES), Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) un Eiropas Centrālā banka (ECB) Grieķijai gan uzstādīja ultimātu pārliecināt aizdevējus, ka dienvidu valsts īstenos stingrākas reformas, kas līdz šim, pēc aizdevēju domām, nav īstenotas atbilstoši aizdevēju prasībām. Lai gan līdz pat svētdienai ārzemju mediji ziņoja, ka vienošanās nav panākta, grieķiem tas tomēr ir izdevies.
Bažas, ka aizdevums netiks izmaksāts radās pēc tam, kad aizdevēji kārtējo reizi norādīja, ka Grieķija neizpilda aizdevuma programmu. Pēc aizdevēju programmas uzstādījuma Grieķijai jūnijā vajadzēja realizēt mobilizācijas programmu valsts sektorā, kas nosaka, ka 12 500 valsts sektorā strādājošos paredzēts atlaist no darba vai ievērojami samazināt algas, taču tas netika izdarīts.
Šim Eirogrupas lēmumam tiek pievērsta pastiprināta uzmanība, jo gada sākumā Grieķija saviem Eiropas partneriem piedraudējusi, ka valsts pametīs eirozonu gadījumā, ja Eiropas Savienība (ES), Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) un Eiropas bankas nesniegs tai kārtējo aizdevumu no finanšu palīdzības paketes, vēsta raidorganizācija BBC. Tolaik gan aizdevums tika izmaksāts, jūlijā līdzīgi draudi no Grieķijas puses nav novēroti.
Pagājušā gada decembrī Grieķijas parlaments pieņēma valsts 2012.gada budžetu, kas paredz jaunus taupības pasākumus, tostarp nodokļu paaugstināšanu un tēriņu samazināšanu. Daudzi eksperti pauduši bažas, ka Grieķijai nāksies īstenot vēl skarbākus taupības pasākumus un ka balsojumu par jaunajām reformām vajag pasteidzināt.
Apmaiņā pret Grieķijas parāda daļēju norakstīšanu un vietējo banku rekapitalizāciju Atēnas apsolījušas samazināt pensiju izmaksas, valsts sektorā strādājošo skaitu un tēriņus veselības aizsardzībā. Neapmierinātie ar valdības piedāvātajām reformām turpina rīkot masu protesta akcijas un streikus.