Portāls Gorod.lv jau ziņoja, ka vasaras sākumā DU studenti un darbinieki apmeklēja Maskavas augstskolas.
Vizītes laikā delegācija tikās ar Maskavas Centrālā administratīvā apgabala (CAA) Jaunatnes sabiedriskās padomes pārstāvjiem un vadītāju Vadimu Kovaļovu, kurš pastāstīja par organizācijas darbību.
Sākumā pastāstiet, lūdzu, par sevi, cik sen esat Maskavas CAA Jaunatnes sabiedriskās padomes vadītājs?
Esmu dzimis Maskavā, man ir 29 gadi, esmu ieguvis divas augstākās izglītības – juridisko un PR, sabiedriskā darbība palīdz „neizdegt” manā pamatdarbā, kas ir saistīts ar uzņēmējdarbību. Ilgu laiku nodarbojos ar jaunatnes lietām, 2009.gadā mani aicināja vadīt Padomi.
Pastāstiet, lūdzu, kas ir Jaunatnes sabiedriskā padome?
Tas ir pamats jauniešu un valdības dialogam, Padomē darbojas vairāk nekā 50 jauniešu apvienības.
Sakiet, kāda ir Padomes galvenā doma, kādos virzienos tā darbojas?
Jaunatnes padome ir sabiedrisko organizāciju apvienība, aiz katra no mums ir desmitiem un simtiem sekotāju (augstskolu studenti, rajona jaunieši un citi). Mūsu apgabalā ir visai sarežģīta iedzīvotāju struktūra – 700 tūkstoši tur dzīvo pastāvīgi, teju 5 miljoni ierodas pa dienu, lai studētu vai strādātu. Tie ir dažādi cilvēki. Ilgi domājām, kas varētu apvienot šos cilvēkus un kā prioritāro virzienu izvēlējāmies brīvprātīgo darbu. Bezmaksas sociālā kalpošana ir vairāku sociālo un etnisko grupu vērtība.
Mūsu pasākumos gada laikā piedalās vairāki simti cilvēku. Pasākumi notiek kustības „CAA brīvprātīgais” ietvaros: četru gadu laikā kopš tās izveides šī kustība kļuvusi par CAA vizītkarti.
Brīvprātīgo kustības ietvaros palīdzam grūtajā situācijā nonākušiem cilvēkiem. Pēc CAA brīvprātīgo aicinājuma tūkstošiem Centrālā apgabala iedzīvotāju ik gadu kļūst par asins donoriem.
Par tradīciju kļuvuši bērnunamu apmeklējumi. Jaunieši ne tikai nosūta bērniem dažādas nepieciešamas mantas un rotaļlietas, bet arī rīko svētku pasākumus, sporta sacensības, radošās darbnīcas.
CAA jauniešu sabiedrisko organizāciju īstenotais projekts „Kopā uz panākumiem” palīdzējis jauniešiem invalīdiem adaptēties sabiedrībā, atrast draugus un izvēlēties profesiju.
CAA brīvprātīgie regulāri vāc grāmatas lauku bibliotēku vajadzībām, organizē datorkursus senioriem, piedalās apgabala parku, skvēru un klosteru teritoriju labiekārtošanā.
Ar ko, Jūsuprāt, ir saistīti Jaunatnes padomes panākumi brīvprātīgo darba attīstībā?
Gada sākumā brīvprātīgie pierādīja, ka viņi ir reāls spēks, kas var palīdzēt valsts iestādēm dažādās situācijās. Uzzinot par Krimskā notikušo traģēdiju, CAA jaunieši dažu stundu laikā izveidoja humanitārās palīdzības vākšanas punktu, kas astoņu dienu laikā savāca vairāk nekā 100 tonnas ar nepieciešamām mantām. Šī situācija ļāva izstrādāt ātrās reaģēšanas metodi. Vēlamies izveidot jauniešu apvienību, kura ārkārtas situācijās organizētu un koordinētu brīvprātīgo darbu. Izstrādāta koncepcija, saskaņā ar kuru jaunieši sadarbosies ar ĀSM.
Darām to, kas interesē jauniešus un cenšamies padarīt šo jomu pievilcīgu un atpazīstamu, aktīvi sadarbojamies ar preses pārstāvjiem, ar pazīstamām personām. Mums ir “savas” muzikālās kompozīcijas, kuras var izvēlēties kā zvana melodiju. Jauniešu iesaistīšanu brīvprātīgo darbā ietekmēja arī CAA aktīvistu organizētā veloparāde, kas Maskavā notika šī gada maijā. Tajā piedalījās 8 tūkstoši cilvēku, pasākumu atspoguļoja 56 televīzijuas kanāli.
Sakiet, Vadim, vai tiesa, ka Jaunatnes padome koordinē arī vecākās paaudzes brīvprātīgo darbu?
Jā, tas ir plašs resurss! Vecāki cilvēki atšķiras ar pieredzi, viņiem ir vairāk brīvā laika. Viņu iesaistīšana sociālajā darbā vēl jāsistematizē, bet esam uz pareizā ceļa.
Jūsu panākumi ir pārsteidzoši! Sakiet, vai esat saskārušies arī ar kādām problēmām?
Problēmu netrūkst. Vispār vadīt sabiedrisko organizāciju ir daudz sarežģītāk, nekā kompāniju – nevienam nevar neko uzspiest, jāiemācās motivēt cilvēkus. Galvenais uzdevums – piesaistīt un noturēt brīvprātīgos. Ir arī vairākas materiāli tehniskās problēmas.
Latvijā patlaban izstrādā likumu par brīvprātīgo darbu, kā tas ir reglamentēts Krievijā?
Mūsu sabiedrībā par to tiek diskutēts. Personīgi es esmu pārliecināts, ka likumprojekts padarītu brīvprātīgo darbu strukturētāku. Brīvprātīgo kustībā galvenais ir ideja, cilvēki un infrastruktūra. Šajā gadījumā likums ir infrastruktūras daļa. Vēlamies, lai brīvprātīgo kļūtu vairāk. Tas nozīmē, ka jārada šim darbam labvēlīgi apstākļi. Mūsu valstī ar brīvprātīgo darbu nodarbojas ne vairāk par 10% iedzīvotāju, savukārt Rietumos – ap 40%. Likums palīdzētu atrisināt finansējuma jautājumu.
Likumprojekts par brīvprātīgo darbu nepieciešams nevis Maskavai un Sanktpēterburgai, bet reģioniem. Vārds „brīvprātīgais” Maskavā ir labi zināms, bet reģionos tas bieži vien izraisa neizpratni, tādēļ ir grūtāk sadarboties ar vadību, ĀSM, policiju utt.