Ārējie riski Latvijas ekonomikas izaugsmei pakāpeniski mazinās un 2014. gadā izaugsmes tempi varētu paātrināties līdz 4,5%.
Tā DB prognozē bankas Citadele ekonomiste Simona Striževska. Atbilstoši bankas progozēm šogad iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums varētu būt tuvu 3,5%. «Nozīmīgo atbalstu ekonomikas izaugsmei, visticamāk, turpinās sniegt uz iekšējo patēriņu orientētās nozares. Kaut arī atsevišķie ekonomikas sektori turpina izjust ārējā pieprasījuma atslābumu, ārējie riski Latvijas ekonomikas izaugsmei pakāpeniski mazinās,» skaidro S. Striževska.
Eirozonas uzņēmēju un patērētāju noskaņojuma rādījumos parādoties uzlabojuma pazīmes, arī pēdējie eirozonas augstākas frekvences rādījumi liecinot par iespējamo pagriezienu pozitīvajā virzienā. Saskaņā ar bankas Citadele bāzes prognozi, 2014. gadā Latvijas ekonomikas izaugsmes tempi varētu paātrināties līdz 4,5%.
DB jau rakstīja, ka Finanšu ministrija (FM), gatavojoties vidēja termiņa budžeta ietvara 2014. - 2016. gadam, kā arī 2014. gada budžeta sagatavošanai, atjaunojusi tautsaimniecības attīstības prognozes vidējam termiņam. IKP pieaugums šogad un nākamgad tagad tiek prognozēts 4,2% apmērā, kas ir par 0,2 procentpunktiem vairāk nekā iepriekš. Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna DB norādīja, ka FM prognozes šim gadam ir diezgan reālistiskas, tomēr 2014. gada prognozes pašlaik izskatās piesardzīgas. Vidējā termiņā Latvijas ekonomikai ir visas iespējas pieaugt 4-5% apmērā, prognozē a/s SEB banka makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.
Inflācijas prognozi 2014. gadam FM nav mainījusi un saglabājusi 2,3% apmērā,kamēr banku analītiķi runā par 2,9% un pat augstāku rādītāju. L. Strašuna skaidro, ka cenu kāpumu lielā mērā noteiks izejvielu cenu dinamika pasaulē: «Ja naftas un pārtikas cenas nākamgad lēnām augs un elektrības tirgus liberalizācija mājsaimniecībām notiks aprīlī, tad vidējais patēriņa cenu kāpums 2014. gadā varētu būt nedaudz virs 3%.»
«Saskaņā ar mūsu bāzes scenāriju, nākamgad vidējā gada inflācija paātrināsies līdz 2,5% līmenim, ko daļēji varētu noteikt atsevišķo specifisko faktoru ietekme, proti, tirgotāju pielāgošanās norēķiniem eiro valūtā, iespējamais elektroenerģijas cenu kāpums mājsaimniecībām, un citi,» atklāj S. Striževska. Šogad banka Citadele gada vidējo inflāciju prognozē tuvu 0,5%, bet FM savas prognozes samazinājusi līdz 0,4%.