12. augustā apritēja pieci Gruzijas – Dienvidosetijas konflikta noregulēšanas plāna gadi. Toreizējie Krievijas un Francijas prezidenti Dmitrijs Medvedevs un Nikolā Sarkozī to saskaņoja Maskavā.
Tās pašas dienas vakarā Sarkozī atveda dokumentus uz Tbilisi, kur tos parakstīja Gruzijas līderis Mihails Saakašvili.
Tagad pēc pieciem gadiem Gruzijas prezidentu pieprasa nodot tiesai kā apsūdzēto par dzimtenes nodevību. Apvienības „Nacionālā fronte” aktīvisti pirmdien rīkoja protesta akciju pie Saakašvili rezidences, kurā sadedzināja viņa fotogrāfiju un vienošanās, kuru viņi nosauca par „nodevīgu un kapitulācijas” kopiju, ziņo „Ziņas – Gruzija”.
„Karstā augusta” rezultāti: radīts precedents, kurš draud ar tālāko „PSRS sabrukumu”
Pēc viena apvienības līdera Jevģenija Mikeladze vārdiem valsts galva jātiesā, jo faktiski viņš parakstījās par Abhāzijas un Dienvidosetijas atdalīšanos: apņēmās izvest no turienes karaspēku un „atteicās no šo reģionu atgriešanas ar spēku”. Saakašvili pat neienāca prātā atcelt 1994. gada Maskavas vienošanos un Krievijas apakšvienību miera uzturētāju statusu, - teikts nacionālu paziņojumā.
Jaunā Gruzijas valdība Bidzina Ivanišvili vadībā nepiekopj to kareivīgu retoriku, kura izskan no prezidenta puses. Paziņojot, ka abām „okupētajām” republikām jābūt atgrieztām, tā uzstāj, ka tam jānotiek tikai mierīgā ceļā.
Vēl vairāk, Ivanišvili šajā konfliktā vaino ne tikai Krieviju, kā to dara Saakašvili, bet arī Gruziju, par ko no pēdējā saņem apsūdzības nodevībā un „norunā ar ienaidnieku” Krievijas personā.
Izmeklējot 2008. gada augusta konflikta sekas, ASV Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra analītiķis Sergejs Markedonovs neizslēdz tālāko „sabrukumu” postpadomju telpā. Abhāzijas un Dienvidosetijas neatkarības atzīšana no Krievijas puses pēc būtības pārkāpa vienu no svarīgākajiem principiem, kuru fiksēja 1991. gada Belovežas vienošanās – robežu nesagraujamība starp bijušajām savienības republikām, raksta viņš žurnālā Forbes.
Pēc viņa domām Krievijai tad bija jāuzvedas savādāk un nebija jāiejaucas Gruzijas – Dienvidosetijas konfliktā: „atteikšanās no atbildes uz Gruzijas mēģinājumiem ar spēku atrisināt Dienvidosetijas problēmas Maskavai būtu vienāda ne tikai ar vājuma demonstrēšanu, bet arī ar situācijas saasināšanos Ziemeļkaukāzā”. Bet šis solis radīja Krievijai jaunus riskus.
Formāls robežu nesagraujamības tiesiskā Belovežas principa pārkāpums rada precedentu. Neviens nevar dot garantijas, ka rīt tas nekļūs par pieprasītu no dažādu politisko spēku puses gan Krievijā, gan ārpus tās, spriež eksperts. Viņš konstatē: neatkarības pasludināšana (1991. gadā) izrādījās par vieglāku lietu nekā kvalitatīva valsts būvniecība.
Turklāt augusta karš pirmo reizi pēc PSRS sabrukuma padarīja galvenā Rietumu oponenta teritoriju par īpašas uzmanības priekšmetu. Līdz pat šodienai Maskava un Vašingtona šajā problēmā nav sasniegušas kompromisu. Uzvaru pār Gruziju, kā arī divu republiku neatkarības atzīšanu ASV politiķi apskata kā Maskavas tieksmi palielināt savu klātbūtni Eirāzijā un mēģinājumu atdzīvināt „impērijas projektu”, raksta news.ru.
Kosovas atdzīšana neko nepārkāpa? Abhāzija un D-Osetija ir tādas pat valstis kā Kosova, ko Latvija jau ir atzinusi