Cilvēkus, kuri pirmo reizi dzird koalas balsi, pārsteidz tas, kā šis nelielais burvīgais dzīvnieciņš spēj radīt ļoti zema tembra skaņas. Izrādās, miegainajiem somaiņiem ir īpašs balss aparāts, raksta bbc.co.uk.
Pētnieki ir atklājuši, ka koalām ir papildus balss saites, kas atrodas aiz balsenes un tiek izmantotas pretējā dzimuma piesaistīšanai.
"Kad es pirmo reizi izdzirdēju, kā rūc koala, biju ļoti pārsteigts, ka tik neliels dzīvnieciņš spēj radīt šādas skaņas," saka Saseksas universitātes pārstāvis Bendžamins Čarltons.
Koalu rūcienu tonalitāte, pēc Čarltona teiktā, ir apmēram "divdesmit reizes zemāka, nekā varētu gaidīt no šādu izmēru dzīvnieciņa. Šādas skaņas ir tipiskas dzīvniekiem, kuri ir tik lieli kā ziloņi," zinātnieks skaidroja intervijā BBC.
Zīdītāju skaņu augstums parasti ir saistīts ar to izmēriem. Tas ir saistīts ar skaņu rašanās mehānismu – tās parasti rodas balsenē, kas cita starpā ir arī balss aparāts un kurā atrodas divas balss saites. Pateicoties balss saišu vibrācijām, rodas lielākā daļa skaņu, kas veido arī mūsu valodu.
Nelieliem zīdītājiem, arī tādiem kā koalas, kuru svars visbiežāk nepārsniedz astoņus kilogramus, balsene parasti ir neliela, balss saites – īsas un tievas.
Taču, kad pētnieki veica koalas balsenes sekciju, viņi atklāja, ka dzīvniekam ir vēl otrs, lielāks balss saišu pāris.
"Tās atrodas aiz balsenes, vietā, kur savienojas deguna un mutes dobums," skaidro Čarltons. Tās ir trīs reizes garākas un apmēram 700 reizes smagākas nekā balsenē esošās balss saites. Tās arī vibrē zemākās frekvencēs.
Saseksas universitātes pētnieks Deivids Rebijs, kas arī piedalījās pētījumā, teica, ka dzīvnieki izmanto šīs saites visu mīksto augsleju vibrācijās. Pēc viņa teiktā, tas līdzinās cilvēku krākšanai.
Pētnieki pieļauj, ka zemā balss koalām, iespējams, izveidojusies tāpēc, ka šādi var precīzāk ar skaņām nodot informāciju.
Ir teorija, ka šādi koalas cenšas izlikties liekāki, nekā ir patiesībā.
"Iespējams, zemā tonalitāte kalpo kā īpatnēja norāde mātītēm par tēviņu vīrišķīgajām īpašībām, taču tas vēl ir jāpēta," piebilda Čarltons.
Pētījuma rezultāti publicēti britu zinātniskajā žurnālā "Current Biology".