Kā ziņots, Daugavpils pilsētas domes deputāti nolēma izveidot jaunu darba grupu, kura izstrādās jaunatnes politikas attīstības plānošanas dokumentu.
Tagad jaunizveidotā grupa Jurija Zaiceva vadībā triju mēnešu laikā ne tikai izvērtēs Jaunatnes departamenta darbu, bet arī uz iegūto secinājumu pamata izstrādās jaunatnes politikas koncepciju tuvākajiem gadiem un iesniegs to Domes deputātiem.
Daugavpils pilsētas domes Jaunatnes departamenta vadītājs Teodors Bikovskis pastāstīja portālam Gorod.lv, ka jaunatnes politikas koncepcijas pamatu departaments izstrādāja vairāk nekā pusgadu. Koncepcijas pamatā esot pētījuma, kurā piedalījās vairāk nekā 900 respondentu, rezultāti.
Jauniešiem piedāvāja aizpildīt anketu un atbildēt uz ļoti dažādiem jautājumiem. Piemēram, kas jauniešiem ir aktuāls, kā viņi redz savu nākotni, kam ir gatavi tērēt laiku un naudu utt.
Pēc T.Bikovska vārdiem, daļa jautājumu bija saistīta ar pilsētas jauniešu organizāciju darbu, kas bija jāizvērtē, ņemot vērā trīs kritērijus: esmu par tām dzirdējis, zinu, ar ko tās nodarbojas, pats esmu piedalījies organizāciju pasākumos.
Apkopojot aptaujas rezultātus, tika secināts, kādas ir populārākās un aktīvākās pilsētas jauniešu organizācijas. Pirmajā trijniekā tika ievietoti Sarkanais Krusts, „Latgolys Leiga” un “STOPTIME Dance Studio”. Jāteic, to pašu „Latgales līgu” pazīst, pateicoties vienam pasākumam – JAK.
Lielākā daļa jauniešu bija informēta par Skolu parlamentu, „STOPTIME Dance Studio” un Vācu biedrības „Erfolg” darbību (Redakcijas piezīme: neviens no augstākminēto jauniešu organizāciju pārstāvjiem nav iekļauts Domes jaunizveidotajā darba grupā). Tāpat šajās anketās jaunieši izteica domas par Jaunatnes departamenta darbības svarīgajiem virzieniem.
Daļa jautājumu bija adresēta darbadevējiem, kuri visai negribīgi piedalījās anketēšanā, bet pēdējā aptaujas daļa bija domāta jauniešu organizāciju vadītājiem un aktīvistiem.
„Esam tikuši galā ar Jaunatnes departamentam izvirzīto uzdevumu – sagatavojām nepieciešamo informāciju, apkopojām statistiku, izstrādājām metodikas, anketēšanas rezultātus iekļāvām vienā dokumentā. Jaunas koncepcijas ideja bija balstīta uz pilsētas attīstības prioritātēm un iepriekš saskaņota ar pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieku Jāni Dukšinsku.
Septembra beigās dokumenta projekts tika nosūtīts pilsētas domes Izglītības un kultūras jautājumu komitejas locekļiem, lai viņi varētu ar to iepazīties. Iespējams, projektā ir kādi trūkumi, tomēr deputāti to nekritizēja. Var būt kādam radīsies vēlme izstrādāt alternatīvu stratēģiju”, paskaidroja T.Bikovskis.
Atbildot uz Jaunatnes departamentam pārmesto uzmanības koncentrēšanu uz izklaides pasākumiem, tā vadītājs atzīmēja, ka vienīgais departamenta rīkotais izklaides pasākums esot Absolventu balle, kas tiek rīkota ik gadu. Pārējie pasākumi tiek rīkoti neformālās izglītības programmas ietvaros: jaunieši iegūst jaunu pieredzi, prasmes un iemaņas, uzstājas uz skatuves, dalās sasniegumos.
„Jaunatnes departamenta uzdevums ir nodrošināt dažādu iniciatīvu attīstības iespējas, nekādā gadījumā tās nedublējot. Netiek rīkoti pasākumi, kuri varētu konkurēt ar jauniešu organizāciju rīkotajiem projektiem. Mūsu darbs ir apvienot jauniešu organizācijas.
Tāpat kā Domes deputātus, mūs uztrauc jauniešu nodarbinātības problēma, bet diemžēl saskaņā ar likumdošanu pašvaldība nevar tiešā veidā nodarboties ar jauniešu nodarbināšanu. To var tikai Labklājības ministrija un Nodarbinātības valsts aģentūra, kuru pārstāvji nesen diskutēja par jaunu programmu „Jaunatnes garantija”, pašvaldību kompetenci un pilnvarām šīs programmas ietvaros.
Mēs varam tikai palīdzēt jauniešiem kļūt konkurētspējīgākiem: apmācam viņus, atbalstam jauniešu organizācijas, piedāvājam iespēju piedalīties dažādos projektos, gūt pieredzi utt.
Strādājot pie koncepcijas izveides, konstatējām, ka jaunieši visvairāk novērtē pašvaldību un valsts atbalstu nodarbinātības problēmas risināšanā. Jāatzīmē, ka Daugavpilī realizētā vasaras jauniešu nodarbinātības programma tiek minēta kā piemērs, kuram jāseko pārējām valsts pašvaldībām.
Savukārt reemigrācijas jautājumā dominē ekonomiskais aspekts, piemēram, darba algu apmērs un darbavietu skaits mūsu valstī. Šis jautājums ir atkarīgs no ekonomiskās situācijas mūsu valstī”, pastāstīja T.Bikovskis.