Daudzviet Eiropas Savienībā (ES) valda nevis bezdarba, bet prasmju krīze - visā ES ir aptuveni divi miljoni darba vietu, kas gaida cilvēkus ar attiecīgo profilu, pirmdien atklājot Latvijā jauno "Erasmus +" izglītības programmu, sacīja Eiropas izglītības, kultūras, daudzvalodības un jaunatnes lietu komisāre Andrula Vasiliu.
Lielai daļai bezdarbnieku nav prasmju, kuras meklē darba devēji, sacīja komisāre, norādot, ka īpaši aktuāla šī problēma ir valstīs ar augstu bezdarbu, piemēram, Grieķijā, Spānijā un Portugālē. Amatpersona uzsvēra "Erasmus +" nozīmi "prasmju krīzes" risināšanā, norādot, ka turpmāko septiņu gadu laikā tā aptuveni četriem miljoniem cilvēku sniegs atbalstu studijām, profesionālajai praksei vai brīvprātīgajam darbam ārvalstīs.
"Erasmus+" apvieno vairākas līdzšinējās ES izglītības programmas un iekļauj jaunas, piemēram, ES atbalstu sporta jomā, teica Vasiliu. Programmas kopējais finansējums turpmākiem septiņiem gadiem ir 14,7 miljardi eiro, kas ir par 40% vairāk nekā 2007.-2013.gada periodā, viņa piebilda.
"Erasmus+" apvieno desmit līdzšinējās ES izglītības programmas - "Erasmus", "Leonardo da Vinci", "Comenius", "Grundtvig", "Jaunatne darbībā", "Mundus", "Tempus", "Alfa", "Edulink" un arī programmu sadarbībai ar rūpnieciski attīstītajām valstīm.
Vasiliu uzsvēra, ka īpašu vērību apvienotā programma pievērsīs lasītprasmes un svešvalodu apguves veicināšanai, apmācību sistēmu modernizēšanai, izglītības iestāžu un uzņēmumu sadarbības veicināšanai, kā arī to cilvēku atbalstam, kuri ārzemēs vēlas iegūt maģistra grādu, piedāvājot viņiem jaunu kredītu garantijas sistēmu.
Kā ziņots, Latvijai pieejamais finansējums programmā "Erasmus+" tiek lēsts vairāk nekā 100 miljonu eiro apmērā, ar ko varētu atbalstīt vismaz 50 000 cilvēku, tā decembrī, prezentējot jauno programmu, norādīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietniece Lauma Sīka.
IZM pārstāve sacīja, ka jauns aspekts "Erasmus+" programmā ir sports, kas esot kā izaicinājums visiem, jo līdz šim ES līmenī sporta pasākumi ar kopīgu finanšu instrumentu nekad neesot atbalstīti.
Jauns ir arī studentu aizdevuma garantijas instruments, kas ir jauna politikas iniciatīva, lai veicinātu Eiropas augstākās izglītības telpas atvērtību, tādējādi students nebūtu atkarīgs tikai no savām nacionālajām iespējām, viņa norādīja.
Tāpat svarīgs akcents ir jaunatne un nodarbinātība. "Dot jauniešiem izglītību, bet nedot viņiem iespēju ātri un efektīvi iesaistīties darba tirgū, var teikt, ir zaudēti gadi un līdzekļi," teica Sīka, norādot, ka pilnīgi visām programmām uzdevums ir dot iespēju jaunietim ātri un efektīvi uzlabot savas prasmes un atrast viņam visātrāko veidu, kā iekļauties darba tirgū.
Jau ziņots, ka šā gada 15.janvārī programmā ir sākusies pirmo projektu pieņemšana, kas turpināsies līdz 17.martam. Projekta iesniedzēji var būt gan individuālas personas, gan iestādes, uzņēmumi un organizācijas. Programmā uzsvērta mobilitāte mācību nolūkos, inovācijas un iekļaujoša izglītība visos tās līmeņos.
Plašāka informācija pieejama Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) mājaslapā "www.viaa.gov.lv".