Ārzemju netradicionālās ģimenes Daugavpils bērnus neadoptē 2

Kā zināms, atsevišķos šīs valsts štatos ir legālas viendzimuma laulības, turklāt netradicionālajām ģimenēm ir tiesības adoptēt bērnus.

Lai noskaidrotu, vai Latvijas bērni var nokļūt un nokļūst mūsu valstī nelikumīgās ģimenēs, portāls Gorod.lv vērsās pie Daugavpils Bāriņtiesas priekšsēdētājas.

Kā tika noskaidrots, lai adopcijas process varētu sākties, potenciālajam pārim vai vientuļam cilvēkam jāiesniedz dokumentu virkne: iesniegumu valsts valodā par vēlēšanos iziet adopcijas procesu, kurā jānorāda šāda lēmuma motīvi, adoptējamo bērnu skaitu, dzimumu un vecumu; laulības apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu, ja adoptētāji atrodas laulībā; laulības šķiršanas apliecību, ja laulība ir šķirta; izziņu par nodrošinātību un dzīvojamo platību; CV; ārsta izziņu par adoptētāja veselības stāvokli, kurā jābūt norādītām iedzimtām un iegūtām slimībām; bērnu dzimšanas apliecību kopijas, uzrādot oriģinālu, ja ģimenē ir bērni. Kā redzams, informācija par potenciālo vecāku orientāciju netiek pieprasīta.

Pēc I. Cauņas vārdiem pēc tam, kad Bāriņtiesa ir pārbaudījusi potenciālo adoptētāju iesniegumu un dokumentus, tā ne vairāk kā 6 mēnešu laikā iepazīstas ar ģimeni un sniedz nepieciešamo atbalstu, mēģinot saprast potenciālo vecāku motivāciju, viņu atbildības sajūtu, savstarpējās attiecības ģimenē, gatavību audzināt bērnus, finanšu stabilitāti un iespēju dot bērnam pilnvērtīgu audzināšanu.

Pēc tam potenciālo jauno ģimeni gaida vēl virkne obligātu pasākumu: informācijas par bērnu (bērniem) pieprasījums no Labklājības ministrijas, iepazīšanās ar atļaujas saņemšana, iesniegums par konkrēta bērna adopciju gadījumā, ja tikšanās notika veiksmīgi, pirms adopcijas termiņš, slēdziena saņemšana par to, vai potenciālā ģimene atbilst bērna interesēm.

Jāatzīmē, ka šis process gan Latvijas iedzīvotājiem, gan ārzemniekiem notiek līdzīgi.

„Gadījumā, ja Latvijas bērnu vēlas adoptēt ārzemnieks, dokumentus, kuri ir aizpildīti atbilstoši 1933. gada 22. maija Hāgas konvencijai par bērnu aizsardzību un starptautisko sadarbību adopcijas jautājumos, viņam jāiesniedz savas valsts centrālajā vai akreditētajā iestādē. Tikai pēc tam, kad šī iestāde atzīs, ka persona ir derīga adopcijas procesa iziešanai Latvijā, šo lietu novērtēšanai nosūta uz Latviju.

Jāņem vērā, ka 2009. gada 18. novembrī stājās spēkā jaunie Bērnu aizsardzības likuma labojumi, kuri paredz, ka bērnus no Latvijas var adoptēt tikai uz tām valstīm, kurās ir saistoša 1993. gada 29. maija Hāgas konvencija par bērnu aizsardzību un starptautisko sadarbību adopcijas jautājumos, vai, ja Latvija ir noslēgusi divpusēju līgumu ar attiecīgo valsti, kurā ir atrunāta tiesiskā sadarbība adopcijas jomā” – uzsvēra Daugavpils Bāriņtiesas priekšsēdētāja.

Atbildot uz Gorod.lv jautājumu par to, vai bija gadījumi, kad mūsu pilsētas bērnus adoptēja netradicionāla ģimene, I. Cauņa atzīmēja, ka Daugavpilī līdz šim laikam nebija gadījumu, ka Labklājības ministrija izdeva iepazīšanās ar bērnu un viņa dokumentiem atļauju.