Reaģējot uz kritiku, Augustovskai varētu atbrīvot esošu amatu nevis radīt jaunu

foto: bnn.lv
foto: bnn.lv

Par spīti publiskajai kritikai, kas pēdējās nedēļas laikā izskanējusi pret Vienotības pārstāves Olitas Augustovskas iecelšanu Starptautiskās lidostas Rīga valdē, satiksmes ministrs Anrijs Matīss, kurš nesen iestājās Vienotībā, pirms otrdienas pēcpusdienā gaidāmās akcionāru sapulces savas domas nav mainījis un neredzot pamatu Augustovskas nevirzīšanai.

Pirmdienas rītā no Satiksmes ministrijas (SM), kas ir lidostas valstij piederošo kapitāla daļu turētāja, amatpersonām portālam Pietiek pieļāvuma formā izskanēja, ka nav izslēgta Augustovskas iecelšana kāda pašreizējā valdes locekļa vietā. Tas ļautu izvairīties vismaz no kritikas, ka jauna amata vieta tiek radīta īpaši bijušajai premjera Valda Dombrovska biroja vadītajai, kas nu palikusi bez algota darba.

Neoficiāli kā kandidāts uz atlaišanu tiek minēts Agris Balodis, kurš lidostas valdē nonāca 2012. gada decembrī, kad vairāku SM kapitālsabiedrību amatos ar tā dēvēto «olšteiniešu» ietekmi tika ieceltas vairākas personas. Balodis pirms tam bija VAS Valsts nekustamie īpašumi valdes loceklis. Neoficiāli šāda iespēja tiek skaidrota ar to, ka Augustovska lidostas jautājumos esot pieredzējušāka nekā Balodis. Tiešām – pirms vairāk nekā desmit gadiem Augustovska īslaicīgi bija lidostas Rīga politizētajā padomē, pateicoties Jaunā laika nākšanai pie varas.

Lai gan iespējamās izmaiņas plānos grozīt statūtus un radīt vēl vienu valdes locekļa vietu, kā arī nomainīt Balodi, portālam paudušas augstas SM amatpersonas, tās atteikušās to oficiāli apstiprināt. Tādēļ nav izslēgts, ka šāda ziņa ir augsnes taustīšana sabiedrības reakcijas izmaiņām vai brīdinājums esošajiem lidostas valdes locekļiem un ar tiem saistītām personām, meklējot, kurš vainojams par Augustovskas iecelšanas plānu priekšlaicīgu nopludināšanu.

Satiksmes ministrs Matīss pirmdien atteicās komentēt to vai citu scenāriju, norādot, ka lēmumu var būt jebkāds un to pieņems kapitāla daļu turētājs. Tā ir formāla atruna, jo, lai gan juridiski valsts akciju turētāju SM lidostas akcionāru sapulcē pārstāv valsts sekretāra vietniece Džineta Innusa, šādi lēmumi par amatpersonu maiņu lielās kapitālsabiedrībās parasti nāk «no augšas». Innusa pirmdienas pusdienlaikā neapstiprināja, ka būtu notikusi atteikšanās no nodoma amatā lidostas valdē virzīt Augustovsku.

Aizvadītajā nedēļā uz nepatīkamiem jautājumiem par valsts algotu amatu meklēšanu politiski noderīgiem cilvēkiem Latvijas Radio nācās atbildēt Vienotības līderei Solvitai Āboltiņai, kura vispirms izplūda mākslotos smieklos, kam sekoja pretpārmetumi par cilvēku vajāšanu politiskās piederības dēļ.

Pēc tam, kad trešdien izkanējušas ziņas par nodomu speciāli Augustovskai radīt amatu lidostas valdē, SM vadība nāca klajā ar radošu interpretāciju par normatīvajiem aktiem, lai pierādītu, ka jauna amata vieta netiek radīta. Satiksmes ministra Matīsa laikrakstam Diena piektdien piesauktais arguments, ka lidostas Rīga valdē esot «atbrīvojusies vieta» jo Aldis Mūrnieks savulaik no valdes locekļa «pārcelts» par valdes priekšsēdētaju, nav juridiski korekts. Saskaņā ar Komerclikumu valdes priekšsēdētāju no sava vidus ievēl valdes locekļi un valdes priekšsēdētājs vienlaikus turpina būt arī valdes loceklis.

Ja līdz otrdienas rītam, kad paredzēta lidostas akcionāru sapulce, nekas nemainīsies, tiks virzīti lidostas statūtu grozījumi, paredzot valdes locekļu skaitu palielināt līdz sešiem esošo piecu vietā. Pašlaik statūti paredz, ka valde sastāv no pieciem valdes locekļiem. Tādējādi amats tiktu izveidots īpaši Augustovskai.

Lai meklētu juridisku attaisnojumu Augustovskas jaunā amata vietas radīšanai, SM amatpersonas arī nekorekti interpretējušas Ministru kabineta 2010. gada 30. marta noteikumus Nr.311 par valsts kapitālsabiedrību valdes locekļu skaitu un atlīdzību. SM pārstāvis Aivis Freidenfelds laikrakstam Diena norādījis, ka valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību, kāda ir lidosta Rīga, valdes locekļu skaitu nosaka Ministru kabineta noteikumi un pēc tiem «izrādās, ka patlaban valdē ir divas brīvas vietas».

Patiesībā attiecīgie MK noteikumi noteic, ka īpaši lielās kapitālsabiedrībās, kāda ir lidosta Rīga, vadoties pēc strādājošo skaita, neto apgrozījuma un bilances kopsummas, valdes locekļu skaits ir «ne vairāk kā 7». Citiem vārdiem, tas ierobežo maksimālo valdes sastāvu, nevis noteic minimālo valdes locekļu skaitu – tas pēc Komerclikuma nevar būt mazāks par trim valdes locekļiem.

Augustovska pēc tam, kad zaudēja amatu, demisionējot premjeram Dombrovskim, tika pieņemta darbā par satiksmes ministra Matīsa ārštata padomnieci nozaru politikas jautājumos. Matīsam jau ir divas štata padomnieces, tādēļ atalgotu amatu ministra birojā Augustovskai nebija iespējams izbrīvēt.

Lidostas Rīga valde pašlaik darbojas piecu cilvēku sastāvā – valdes priekšsēdētājs Aldis Mūrnieks un valdes locekļi Andis Damlics, Agris Balodis, Ilona Līce un Raimonds Rožkalns. Esošo lidostas valdes locekļu amatpersonu deklarācijas rāda, ka vidējais atalgojums šajā amatā ir virs 30 000 latu (aptuveni 43 000 eiro) gadā. Lidostas finanšu situācija nav viegla kaut vai lidsabiedrībai airBaltic sniegto atlaižu dēļ.


Написать комментарий