Kūlas dedzināšanas sezona šogad sākās jau februārī, turklāt Latgale uzreiz kļuva par līderi kūlas dedzināšanas platības ziņā.
Sazinoties ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta sabiedrisko attiecību daļas speciālisti, portāla Gorod.lv korespondents noskaidroja, ka Latgalē tomēr ir atsevišķi pagasti, kuros kūlas dedzināšana nenotiek vairākus gadus. Runa ir par Vārkavas pagastu (Vārkavas novads, kurš robežojas ar Preiļu novadu), kurā pēdējo triju gadu laikā netika fiksēts neviens kūlas dedzināšanas gadījums. Kā piemēru Latgales iedzīvotājiem var minēt arī Kārsavas novadu (robežojas ar Ludzas novadu), kurā šogad tika fiksēts tikai viens kūlas dedzināšanas gadījums.
Runājot par to, kādās Latgales vietās cilvēki visvairāk rūpējas par dabas vērtību, sava īpašuma un veselības saglabāšanu, V. Šembele atzīmēja arī Preiļu un Līvānu novadus.
Pēc speciālistes domām nosauktajos novados teritorija pamatā ir uzkopta, tādēļ nerodas nepieciešamība dedzināt pērnā gada zāli. Daudzus no kūlas dedzināšanas attur arī bailes nesaņemt Eiropas Savienības platību maksājumus.
Protams, ka viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ cilvēki turpina iniciēt ugunsgrēkus, ir ieradums to darīt. Liekas, ka tieši tādēļ cilvēkus nebaida ne tikai dabai nodarītais kaitējums, bet pat draudi viņu īpašumam vai pašu dzīvībai – katru dienu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta speciālisti informē iedzīvotājus par jauniem rekordiem.
Tomēr, pievienojoties VUGD speciālistiem, atgādināsim, ka kūlas dedzināšana ir kategoriski aizliegta. Kā uzsver speciālisti, tas var apdraudēt cilvēku īpašumu, veselību un dzīvību. Turklāt kūlas dedzināšanas rezultātā nodeg lauki, ēkas un var nomirt un pat mirst cilvēki. Turklāt kūlas dedzināšana rada kaitējumu dabai un tās bioloģiskajai daudzveidībai – iznīcina vērtīgus augus, kukaiņus un putnu ligzdas.
VUGD speciālisti uzsver, ka kūlas dedzināšana ir administratīvs pārkāpums, par kuru tā iniciatoriem draud naudas sods 280 līdz 700 eiro apmērā. Savukārt par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu, kas noved pie kūlas veidošanās, fiziskām personām draud naudas sods 140 līdz 700 eiro apmērā, bet juridiskām – 700 līdz 2090 eiro apmērā.