Daudziem autobusu šoferiem šī varētu būt pēdējā nedēļa, kad, stūrējot pa ielām, atļauts bezrūpīgi klausīties radio. Izpildītāju un producentu tiesību sargātāji nākamnedēļ sāks informēt sabiedriskā transporta uzņēmumus par nepieciešamību iegādāties publiskā izpildījuma licences tiem transportlīdzekļiem, kuros skan mūzika.
Rīgas satiksmes (RS) pārstāvis Viktors Zaķis Dienai jau iepriekš paudis, ka nekādām licencēm uzņēmums naudu visdrīzāk neatvēlēs. Tas nozīmē, ka šoferiem, visticamāk, būs jāstrādā klusumā, jo RS licenču izplatītāji nekādas atlaides nedos. Tikpat nepielaidīga nostāja, neskatoties uz Eiropas Savienības Tiesas (EST) zobārstniecībām labvēlīgo spriedumu, Latvijā ir arī pret zobārstu kabinetiem, kuriem jāmaksā par tajos skanošo mūziku.
«Pagaidām vairāk laika veltījām taksometru kompānijām, citu sabiedrisko transportu sāksim apzināt nākamnedēļ. Runājot par taksometriem, šobrīd izsniegtas licences 129 taksometriem, procesā ir vēl 90 licences,» Dienai stāsta Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) pārstāve Natālija Angelovska. Legālai mūzikas atskaņošanai publiski, kas atbilstoši Autortiesību likumam sākas uzreiz ārpus ierastā ģimenes loka, nepieciešamas divas licences - LaIPA, kā arī autortiesību sargātāju izsniegtā. «Darbu publiskai atskaņošanai licences ir ņēmušas atsevišķas autoostu uzgaidāmās telpas, bet par mūzikas atskaņošanu sabiedriskajā transportā licences nav prasītas. Ja kāds vaicās, protams, pārdosim,» saka Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūras/Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) pārstāvis Reinis Briģis.
Pagājušajā nedēļā gaisu mulsinoši uzkūla nu jau bijušā LaIPA valdes priekšsēdētāja Rimanta Liepiņa «vaļīgais» izteikums Lietišķajā Dienā, ka zobārstniecībām licence par mūzikas atskaņošanu zobārsta kabinetā neesot jāiegādājas, tāpat iespējami izņēmumi attiecībā uz daļu biroju. Tas ļāva domāt, ka LaIPA un AKKA/LAA pārstājusi ignorēt EST lēmumu pēc kādas Itālijas lietas izskatīšanas, ka zobārsti savos kabinetos drīkst atskaņot mūziku, nemaksājot blakustiesību atlīdzību. AKKA/LAA sprieduma ignorēšanu pamatoja ar to, ka tas attiecas uz izpildītāju un producentu, nevis autortiesībām. Savukārt LaIPA norādīja, ka tas ir attiecināms uz konkrēto gadījumu Itālijā un neesot piemērojams visā Eiropā. Turpretī R. Liepiņš teica: «Ja mūzika ir zobārsta kabinetā, pilnīgi noteikti nebūtu jāmaksā - lai jau tur skan Rammstein un mēģina pārkliegt tur valdošās sāpes.» Neilgi pēc tam notika LaIPA valdes vēlēšanas, un R. Liepiņš pārvēlēts netika. «Tas noteikti nebija iemesls,» uzsver LaIPA izpilddirektore Ieva Platpere. Vienlaikus viņa piebilst, ka, pēc LaIPA domām, EST lēmums Latvijai joprojām neesot piemērojams. Viņa nezina, «kas bija uznācis» R. Liepiņam, kad viņš ko tādu pauda, jo visās LaIPA sapulcēs bez jebkādiem «piespiedu līdzekļiem» minēto biedrības nostāju atbalstījis.
AKKA/LAA un LaIPA rokas tiesību sargāšanā nav bezgalīgi garas, jo Autortiesību likuma ievērošanas uzraudzība ir Valsts un pašvaldības policijas kompetence. Par mūzikas publisku izpildījumu bez attiecīgajām licencēm var piemērot sodu 500-5000 latu apmērā. Pērn sastādīti 159 protokoli, 80 gadījumos pieņemts lēmums par soda uzlikšanu, stāsta Valsts policijas pārstāve Lita Juberte.