Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK) Saeimas Juridiskajā komisijā iesniedzis priekšlikumu Krimināllikuma grozījumiem, kas paredz iespēju pacientu saukt pie kriminālatbildības, ja tas dos ārstam prettiesisku labumu, raksta laikraksts „Diena”, kas veicis plašu pētījumu par ārstu atalgošanu ar „pateicībām”.
Prakse piemērot kriminālatbildību „aploksnes” devējam ir vairākās valstīs, turklāt to paredz Eiropas Padomes Pretkorupcijas starpvalstu grupas rekomendācijas, norāda priekšlikuma iniciators Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), raksta „Diena”.
Tikai pilnīga prettiesisku maksājumu izskaušana un godīgas pacientu un medicīnas personāla attiecības varētu veicināt atklātību, skaidru procedūru un vienlīdzību veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanā, KNAB pozīciju atstāsta „Diena”.
Paredzēts – ja cilvēks, kurš devis „aploksni” ārstam, par došanu un pieņemšanu labprātīgi ziņo, tad viņš tiktu atbrīvots no kriminālatbildības.
Jāatgādina, ka kopš 2009. gada beigām sodīt var ārstus, kas pieņem „pateicības”, kamēr iepriekš viņus varēja sodīt tikai tajos gadījumos, kad labums tiek pieprasīts. Pagaidām tikai daži ārsti tiesas priekšā stājušies par „aplokšņu” pieprasīšanu un pieņemšanu. Pēdējais no viņiem bija 2010. gadā pieķertais Jelgavas slimnīcas ārsts Vladimirs Kravecs, kurš pacientam par ārstēšanu bija pieprasījis 50 latu kukuli un kuram tiesa piemēroja sodu –piespiedu darbu. Tikai par „pateicības” ņemšanu neviens ārsts nav sodīts.
„Diena” atgādina: SKDS pērnā gada nogalē veiktais pētījums par sabiedrības saskarsmi ar korupciju veselības aprūpes jomā vēsta: no Latvijas iedzīvotājiem, kuri pēdējos divos gados ārstējušies poliklīnikā vai slimnīcā, kopumā katrs trešais (33%) veicis neoficiālus maksājumus, izmantojis pazīšanos vai pasniedzis dāvanu. 21% pasniedzis nelielas dāvanas – suvenīrus, ziedus, saldumus, 16% izmantoja personiskus kontaktus, 7% veica neoficiālus maksājumus, 1,2% pasniedza lielākas dāvanas.
Korupcija veselības aprūpē būtiski neesot mainījusies, salīdzinot ar 2007.gadu, taču tā ir mazāka nekā 2005.gadā. KNAB secinājis, ka veselības aprūpes nozare citu nozaru vidū izceļas ar iekšējās kontroles un sistēmiskas uzraudzības trūkumu.
Arī „Dienas” rīcībā nesen nonākušas ziņas par kādu pacientu, kurš no ārsta uzzinājis, ka uz kādu plānveida operāciju jāgaida trīs gadi rindā vai jāmaksā vairāki simti latu. Pacients izšķīries iedot simt latu kukuli ārstam, un pavisam drīz viņam kā akūtam pacientam veica operāciju. Neoficiālās sarunās pacienti stāsta, ka ārstiem viņi dod naudu arī citu iemeslu dēļ.
Līdz šim neviens no pēdējiem veselības ministriem „pateicības” nav publiski skaļi nosodījis, secina „Diena”. Tagadējā veselības ministre Ingrīda Circene (V) šādu praksi nosodot, taču vienlaikus viņa neuzskata, ka ministrijai būtu jāvelta tik daudz uzmanības kukuļotāju izķeršanai.
„Diena” atgādina, ka, piemēram, par komerciālu uzpirkšanu privātās iestādēs draud sods – brīvības atņemšana uz laiku līdz trim gadiem vai arests, vai piespiedu darbs, vai naudas sods līdz 150 minimālajām mēnešalgām.