Valsts budžets šī gada pirmajos mēnešos pildās ar uzviju, Latvija uzrādot vienus no straujākajiem ekonomikas izaugsmes rādītājiem Eiropas Savienībā, un šīs tendences rada iespējas jau šogad veikt pasākumus nodokļu samazināšanai, informē Saeimas Kanceleja.
To Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti noskaidroja trešdien, 2.maijā, tiekoties ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski un finanšu ministru Andri Vilku.
Kā klātesošos informēja premjerministrs Valdis Dombrovskis, pirmo četru mēnešu nodokļu ieņēmumi pildījušies ar vidēji desmit procentu uzviju. Jaunākie dati liecina, ka pievienotās vērtības nodoklis (PVN) tiek iekasēts 120 apmērā, par pieciem procentiem pārsniegta arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognoze. Par dažiem procentiem no plāna atpaliek akcīzes nodokļa un uzņēmumu ienākumu nodokļa iekasēšana, taču situācija ar šo nodokļu iekasēšanu ir uzlabojusies. Vienlaicīgi ir jāturpina pasākumi, kas vērsti uz akcizēto preču kontrabandas apkarošanu un līdzekļu pārnešanu no ēnu ekonomikas uz legālo uzņēmējdarbību, uzsvēra premjerministrs.
Kā sēdē skaidroja Finanšu ministrijas pārstāvji, Latvijas ekonomika turpina uzrādīt veselīgas izaugsmes pazīmes, rūpniecības apjomi ir pietuvojušies pirmskrīzes līmenim, spēcīgi pieaudzis mazumtirdzniecības apjoms, pamatinflācijas līmenis ir noturīgi zems, taču situāciju Latvijā var ietekmēt ārējie faktori.
Pozitīvās tendences nodokļu iekasēšanā ļauj uzsākt nodokļu samazināšanu, un jau no šī gada jūlija plānots par vienu procentpunktu samazināt PVN, kas palīdzēs ierobežot inflācijas pieaugumu, skaidroja A.Vilks. Savukārt, uzsākot darbaspēka nodokļu samazināšanu, no nākamā gada plānots līdz 24 procentiem samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi, savukārt nepaliekamo minimumu palielināt no 45 līdz 60 latiem.
Komisijas deputāts Romualds Ražuks (ZRP) interesējās, vai PVN samazināšana atnesīs arī cerēto cenu samazināšanu un nebūs tā, ka šis solis palielinās tirgotāju peļņu. Finanšu ministrs skaidroja, ka līdz ar nodokļa likmes samazināšanu plānots noslēgt vienošanos ar tirgotāju organizācijām par attiecīgu cenu samazināšanu, kā arī ieviest visaptverošu cenu monitoringu, piebilstot, ka šāda prakse citās pasaules valstīs ir bijusi efektīva.
Savukārt komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs vērsa uzmanību, ka uzreiz pēc valdības priekšlikuma samazināt PVN sabiedrisko pakalpojumu regulators nāca klajā ar paziņojumu par siltuma tarifu kāpumu. Tajā pat laikā daudzi monopoluzņēmumi strādā ar neadekvāti milzīgu peļņu. Atbildot uz komisijas priekšsēdētāja jautājumu par tarifu pieauguma pamatotību, Ministru prezidents uzsvēra, ka ir svarīgi veicināt konkurenci starp uzņēmumiem, kā arī, izskatot tarifu izmaiņas, rūpīgi vērtēt tajos iekļauto izdevumu pamatotību.
Komisijas priekšsēdētāja biedrs Jānis Ozoliņš vērsa uzmanību, ka līdztekus nodokļu samazināšanai būtiskus līdzekļus prasīs arī ministriju budžeta pieprasījumi. Kā skaidroja Ministru prezidents, nodokļu samazināšanas pasākumi būs jāsabalansē ar papildu izdevumiem ministriju budžetos, kā piemēru minot pedagogu algu un policistu uzturdevu jautājumu. Vienlaikus V.Dombrovskis norādīja, ka jau nodokļu samazināšanas pasākumi pozitīvi ietekmēs strādājošo ienākumus.
Atbildot uz deputāts Igora Pimenova (SC) jautājumu par valstīm, kuras devušas būtiskāko pienesumu investīciju pieaugumam, Finanšu ministrijas speciālisti norādīja, ka lielākais ārvalstu tiešo investīciju pieaugums vērojams no kaimiņvalstīm – Lietuvas un Igaunijas, kā arī Vācijas un Zviedrijas.