Ir nepieciešams pastiprināt cīņu ar nelikumīgu cilvēka orgānu tirdzniecību, jo šādu noziegumu izplatība arvien palielinās, - teikts šodien valdības sēdes slēgtajā daļā izskatītajā informatīvajā ziņojumā par Eiropas Padomes (EP) Konvencijas pret cilvēka orgānu tirdzniecību projektu.
Ir nepieciešams pastiprināt cīņu ar nelikumīgu cilvēka orgānu tirdzniecību, jo šādu noziegumu izplatība arvien palielinās, - teikts šodien valdības sēdes slēgtajā daļā izskatītajā informatīvajā ziņojumā par Eiropas Padomes (EP) Konvencijas pret cilvēka orgānu tirdzniecību projektu.
Līdz ar to Latvija kopumā atbalsta EP izstrādāto konvencijas projektu, kas tiek izstrādāts, lai novērstu un apkarotu cilvēka orgānu tirdzniecību, kriminalizējot konkrētās darbības, kā arī lai aizsargātu cietušo tiesības un nacionālā un starptautiskā līmenī veicinātu sadarbību cilvēku orgānu tirdzniecības apkarošanā.
Konvencijas projekts ietver materiālo krimināltiesību vispārīgos jautājumus, preventīvus pasākumus cilvēka orgānu, audu un šūnu tirdzniecības novēršanai, cietušo atbalsta pasākumus, kā arī starptautisko sadarbību cīņā pret noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar cilvēka orgānu, audu un šūnu tirdzniecību.
Latvija norāda, ka nelikumīgai cilvēka orgānu tirdzniecībai ir raksturīgs pārrobežu elements un cieša saistība ar noziedzīgām organizācijām. "Cilvēku tirdzniecība arvien biežāk tiek veikta tieši orgānu tirdzniecības nolūkā, jo ienākumi, kurus gūst orgānu tirdzniecības rezultātā, var krietni pārsniegt ienākumus, ko gūst, pārdodot dzīvu cilvēku cita veida ekspluatācijai," teikts Latvijas sagatavotajā pozīcijā par EP direktīvas projektu.
Tomēr vienlaikus Latvija nav gatava atbalstīt nodarījuma "orgānu izņemšana, pārkāpjot jebkuru no nosacījumiem, kas paredzēti orgānu izņemšanu regulējošos tiesību aktos" kriminalizēšanu, kā to paredz konvencija, jo minētais nodarījums nav viennozīmīgi saprotams un atkarībā no katras valsts nacionālā regulējuma tas var ietvert dažāda rakstura un kaitīguma pakāpes darbības.
"Ievērojot minēto, ir nepieciešams skaidri definēt, kādas konkrēti darbības dalībvalstīm ir pienākums kriminalizēt, vai paredzēt tiesības dalībvalstīm izlemt, kāds juridiskās atbildības veids būtu vissamērīgākais attiecīgo pārkāpumu gadījumos," teikts Latvijas sagatavotajā pozīcijā.
Tāpat Latvija nevar atbalstīt konvencijas projektā paredzētos jurisdikcijas pamatus, kuri definēti, izmantojot jēdzienu "pastāvīgā dzīvesvieta", jo nevienā nacionāla vai starptautiska līmeņa tiesību aktā, kas Latvijai ir saistošs, nav definēts, kas ir "pastāvīgā dzīvesvieta".