Lai noteiktu jūrā atļauto saimniecisko darbību, kā arī atrisinātu iespējamos konfliktus starp dažādām jūras izmantošanas interesēm, līdz 2016.gadam iecerēts izveidot Jūras plānojumu, kas stingri regulētu Latvijas jūras teritorijā atļautās darbības, otrdien vienojās valdība.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra (VARAM) skaidro, ka, mainoties tendencēm tautsaimniecībā, pieaugot pieprasījumam pēc enerģijas, kā arī aktualizējoties jautājumiem par vides piesārņojumu un globālajām klimata pārmaiņām, jūras izmantošana kļūst daudzveidīgāka un saimnieciskā darbība jūrā palielinās.
VARAM paredz, ka paplašināsies ostu izmantošana, kuģošanas un dabas resursu izmantošana, rezultātā nosacīti brīvā jūras telpa mazināsies un aizvien pieaugošā saimnieciskā aktivitāte jūrā radīs konkurenci starp dažādām nozarēm, piemēram, iespējamā vēja parku būvniecība un zvejniecība, ostu attīstība un vides aizsardzība u.c.
Lai nodrošinātu jūras telpas racionālu izmantošanu un ekosistēmu saglabāšanu, ir nepieciešams vienots izvērtējums sociālajiem, ekonomiskajiem un vides jautājumiem, iespēja risināt konfliktsituācijas, atļaut vai aizliegt noteiktas darbības jūrā, skaidro ministrija. To varētu panākt ar jūras telpisko plānošanu.
Pašlaik normatīvajos aktos nav noteikta kārtība, kā nosaka teritorijas konkrētām darbībām jūrā, nav definēts interešu saskaņošanas process. Tā kā nav izstrādāta mehānisma nozaru interešu konfliktu risināšanai un katra privātā sektora iniciatīva tiek skatīta no ”gadījuma uz gadījumu”, īstermiņa biznesa interešu vajadzības var tikt pretstatītas racionāliem telpiskās plānošanas apsvērumiem. Šāda pieeja rada bažas par jūras telpas efektīvu izmantošanu un nozaru interešu konfliktiem nākamajos 10 gados.
VARAM piedāvātie noteikumi paredzēs jūras plānojuma izstrādes, ieviešanas un uzraudzības kārtību, kā arī noteiks jūras plānojuma saturu. Jūras plānojums būs nacionālā līmeņa ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kas nosaka jūras izmantošanu, ņemot vērā funkcionāli ar jūru saistīto sauszemes daļu.
Paredzēts, ka jūras plānojumu sāks izstrādāt līdz 2014.gada 1.janvārim. Izstrādāto jūras plānojumu apstiprinās Ministru kabinets. Plānojumu izstrādās VARAM sadarbībā ar Latvijas Jūras hidroekoloģijas institūtu un Jūras administrāciju, kas nodrošinās plānojumam nepieciešamos ģeotelpiskos datus. Paredzēts, ka plānojuma izstrādei 2014. un 2015.gadā kopumā būs nepieciešami aptuveni 80 000 latu.
Jūras plānojumu sagatavos, izmantojot datus un informāciju par esošo jūras izmantošanu, objektiem un īpašas nozīmes teritorijām, jūras vides stāvokļa novērtējumu, hidrogrāfiskos datus, prognozes par jūras telpas izmantošanu un mērķus, kas izriet no nozaru attīstības plānošanas dokumentiem, kā arī ņemot vērā vides aizsardzības prasības.
Plānojums sastāvēs no stratēģiskās daļas, paskaidrojuma raksta, grafiskās daļas un atļautās izmantošanas apraksta. Atsevišķām jūras daļām var izstrādāt papildu tematisko plānojumu.
Jūras telpiskajā plānošanā tiek izdalītas četras kategorijas - vispārīgas izmantošanas zona (izmantošana, kas iespējama plašos jūras nogabalos un nerada būtiskus konfliktus ar citām izmantošanas interesēm, piemēram, zvejniecība, tūrisms, jūras zinātniskā pētniecība); prioritāras izmantošanas zona (piemēram, kuģu ceļi, kabeļu izvietojums, vēja elektrostaciju parki, kur cita jūras izmantošana ir aizliegta); rezervētas izmantošanas zona (nosaka darbības, kurām būtu dodama priekšroka, ja vien tās nerada būtiskus konfliktus ar citām interesēm, konkrētām darbībām šajās zonās nepieciešama papildus detalizēta izpēte); aizliegtas izmantošanas zona (nosaka aizliegumu kādam jūras lietojuma veidam, piemēram, militāro poligonu teritorijas, kuģošanai aizliegtās teritorijas).