Laikraksts New York Times iekļāvis Latviju 25 valstu sarakstā, kuras iegādājušas programmu, ar kuras palīdzību tiek izsekota savu pilsoņu sarakste, kontakti un pārvietošanās globālajā tīmeklī.
Vai tas neierobežo cilvēka tiesības un viņa tiesības uz vārda brīvību? Šo jautājumu portāls Gorod.lv uzdeva ekonomikas un politikas ekspertam Sergejam Blagoveščenskim.
"Latvija sen kļuvusi par policijas valsti. Nevienā citā Eiropas valstī nav tiks daudz specdienestu", - norādīja S.Blagoveščenskis.
Pēc eksperta vārdiem, valsts kontrolē arī mūsu banku operācijas un pirkumus, no ārzemēm atvestās preces, ieraksta mūsu telefonsarunas. "Tāpēc nav brīnums, ka šī valsts iegādājas programmu nodrošinājumu, ar kura palīdzību var izsekot pārvietošanos internetā. Cīņa ar terorismu kļuva par iemeslu iedalīt līdzekļus, lai izsekotu savus pilsoņus", - atzīmēja eksperts.
"No vienas puses, kaut kādā veidā ir jānodrošina mūsu drošība. Bet no citas puses, neviens nevar garantēt, ka specdienesti netiks izmantoti politiskajos vai noziedzīgajos nolūkos. Daudzi atceras skandālus ar KNAB, muitu un citām struktūrām, kuras tika izmantotas savtīgos nolūkos. Jebkurā gadījumā vienmēr pastāv cilvēciskais faktors un neviens specdienests nevar būt pasargāts no to darbinieku noziedzīgajām darbībām”, - pastāstīja S.Blagoveščenskis.
"Šajā gadījumā var ieteikt tikai vienu – nedariet neko nelikumīgu un neviens specdienests nevarēs jūs apsūdzēt. Dzīvojiet prātīgi, nepaļaujoties uz emocijām", - atzīmēja Blagoveščenska kungs.
nav svarīgi kā specdienesti sēd un lasa avīzes un lūkojas mompī.Bet skaits.