Šodien notikušajā Saeimas Juridiskās komisijas sēdē ar pārliecinošu balsu vairākumu tika atbalstīts Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča un Reformu partijas virzītais priekšlikums svītrot no Pilsonības likuma normu, kas paredzēja prasību pēc nepilsoņu bērnu vecāku solījuma.
“Šīs prasības svītrošana ne vien atcels liekus sarežģījumus bērnu reģistrācijas procedūrai, bet arī nodrošinās to, ka Latvijā tiek ievērota ANO konvencija par bērna tiesībām,” norāda Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja biedre Inese Lībiņa-Egnere, Reformu partija.
“Latvijā dzimušo bērnu cieša sasaiste ar valsti un sabiedrību ir jāpanāk ar valstiskiem pasākumiem un ar izglītības sistēmas atbalstu. Deklaratīvas normas, kuras nav iespējams kontrolēt un kurām pēc būtības nav reāla seguma, nekādā veidā neietekmē situāciju,” uzskata Inese Lībiņa–Egnere, “Tagad labotais regulējums nodrošinās arī to, ka tiek pildīts valsts pienākums nodrošināt vienkāršu nebirokrātisku procedūru valstī dzimuša bērna atzīšanai par pilsoni. Arī šāda prasība ir ietverta ANO konvencijā.”
Ar ierosinājumu svītrot minēto normu no Pilsonības likuma 2. redakcijas parlamentā bija vērsies Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
“Esmu gandarīts par deputātu viedo lēmumu, kas nodrošinās, ka Latvijas likumdošana un rīcība atbilst starptautiskajām cilvēktiesību normām un šajā gadījumā nav diskriminējoša nevienai bērnu grupai,” saka Edgars Rinkēvičs.
Kā zināms, Pilsonības likuma 2.lasījuma redakcijas paredzēja, ka bērna vecākiem, kas nav Latvijas pilsoņi, lai piereģistrētu Latvijā dzimušo bērnu kā Latvijas pilsoni jāapsola, ka bērns apgūs latviešu valodu un cienīs Latviju. Norma bija attiecināma gan uz jaundzimušajiem, gan uz 15 gadu vecumu sasniegušajiem bērniem.
Savukārt ANO Konvencijas par bērna tiesībām 7.pants, kura pirmais punkts garantē ikvienam bērnam tiesības uz pilsonību. Konvencija norāda uz nepieciešamību izvairīties no situācijas, kurā bērnam nebūtu nevienas valsts pilsonības. Praksē šī norma tiek interpretēta kā bērna tiesības savas dzimšanas valsts pilsonību (jus soli princips), ja pretējā gadījumā viņš/viņa kļūtu par bezvalstnieku. No tā izriet arī valstu pienākums šajā gadījumā nodrošināt vienkāršu nebirokrātisku procedūru bērna atzīšanai par pilsoni.
Arī ārlietu ministra Starptautisko un Eiropas tiesību neatkarīgo ekspertu padome savos apsvērumos Latvijas Pilsonības likuma grozījumu jautājumā norāda uz maksimāliem atvieglojumiem bērnu pilsonības reģistrācijai, secinot, ka «bērni veido īpašu grupu, kuriem attiecināms labvēlīgāks režīms pilsonības iegūšanas kontekstā».