No 10. līdz 13.jūnijam veselības ministre Ingrīda Circene darba vizītē apmeklēja Ženēvu, kur tikās ar Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Augsto komisāri cilvēktiesību jautājumos Navenethemu Pilleju (Navanethem Pillay) un ANO cilvēktiesību ekspertu darba grupu, lai pārrunātu Veselības ministrijas (VM) izstrādāto koncepciju par plānveida veselības aprūpes pakalpojumu sasaisti ar nodokļu nomaksas faktu no cilvēktiesību viedokļa, ziņo Veselības ministrijas portāls.
Vizītes laikā veselības ministre tikās ar Augsto komisāri cilvēktiesību jautājumos Navenethemu Pilleju. Cilvēktiesību komisāre pozitīvi vērtēja ministres iniciatīvu jau preventīvi piesaistīt ANO ekspertus un uzklausīt viņu rekomendācijas, uzsverot, ka „cilvēktiesības un medicīna ir cieši saistītas”. Savukārt ministre norādīja, ka „mēs identificējam iespējamās problēmas jau iepriekš, lai varētu tās proaktīvi novērst”. Cilvēktiesību komisāre pozitīvi vērtēja Latvijas pieredzi koncepcijas izstrādē, veidojot to sabiedrībai pieejamu un demokrātisku, nodrošinot cilvēktiesības un izvēli visām iedzīvotāju grupām, piebilstot, ka Latvija varētu būt piemērs tam, kā reformēt un efektīvi sakārtot veselības aprūpes sistēmas finansēšanu. Tāpat augstā komisāre atzinīgi novērtēja VM paveikto gan saistībā ar Mātes un bērna veselības gadu, gan Sirds veselības gadu.
Tāpat darba vizītes ietvaros ministre piedalījās ANO Cilvēktiesību darba grupā, kur ar augsta līmeņa ekspertiem pārrunāja cilvēktiesību jautājumus saistītus ar VM izstrādāto un valdībā atbalstīto koncepciju. ANO eksperti uzsvēra, ka VM piedāvājums par veselības aprūpes minimumu koncepcijā ir traktējams pat vairāk nekā minimums, jo tiek aizsargātas gan hronisko pacientu, gan sociālā riska grupas. Tajā pašā laikā tika uzsvērts, ja valsts nevar apmaksāt visus pakalpojumus, tai ir tiesības noteikt prioritātes un veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu plānot atbilstoši tām.
Eksperti norādīja, ka lielākajā daļa valstu veselības aprūpes finansēšana balstās tieši uz solidaritātes principa, tāpēc korekti ir ņemt vērā nodokļa nomaksas faktu, nevis piesaistīt to nomaksātā nodokļa lielumam. Analizējot plānveida veselības aprūpes pakalpojumu sasaisti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), kad tajā pašā laikā nodokļi valstī tiek maksāti arī, piemēram, caur pievienotās vērtības nodokli (PVN), cilvēktiesību eksperti pamatoti norādīja, ka koncepcijā paredzēts neatliekamo medicīnisko palīdzību nodrošināt arī tiem, kas nemaksā IIN. Savukārt tie, kas valsts budžeta veidošanā piedalās, maksājot IIN, tiek iekļauti kopējā sistēmā un ir tiesīgi saņemt valsts apmaksātus plānveida veselības aprūpes pakalpojumus.
Ženēvā veselības ministre tikās arī ar Globālās palīdzības fonda pārstāvēm, lai runātu par situāciju un iespējām multirezistentās tuberkulozes ierobežošanai Latvijā. Tika diskutēts par iespējām piesaistīt finansējumu, cieši sadarbojoties ar nevalstisko sektoru pacientu apzināšanā un informēšanā. Tāpat tika pārrunātas iespējas tālākai sadarbībai un finansējuma piesaistei zinātniskajiem pētījumiem.