Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis uz vismaz četriem mēnešiem atlikušās sarunu par Turcijas iestāšanos savienībā kārtējo raundu, liekot šķēršļus Ankaras ilgajiem centieniem kļūt par ES dalībvalsti, vēsta telekanāls "Al Jazeera".
ES otrdien kritizēja Turcijas valdību par veidu, kā tā cīnās ar protestētājiem, kas kopš maija beigām rīko pret valdību vērstas demonstrācijas, un paziņoja, ka sarunas, kurām bija jāsākas trešdien, ir atliktas.
Sarunu sākšanos bloķēja Vācija, Austrija un Nīderlande, uzsverot, ka sēšanās pie sarunu galda tik drīz pēc Turcijas policijas vēršanās pret protestētājiem būtu nepareizs signāls.
Pagājušajā nedēļā diplomātisku spriedzi izraisīja Vācijas kancleres Angelas Merkeles paustais sašutums par Turcijas policijas rupjo rīcību, vēršoties pret protestētājiem.
Savukārt otrdien Turcijas policija arestēja 20 personas, kas esot saistītas ar pret valdību vērstajiem protestiem.
ES dalībvalstis teorētiski ir devušas zaļo gaismu sarunām, piekrītot šogad uzsākt sarunas par tā saukto 22. nodaļu, kas ir daļa no 35 regulu un noteikumu komplektiem, kuri kandidātvalstij jāizpilda pirms iestāšanās kopienā.
Domājams, ka sarunas pienācīgi varētu atsākties oktobrī pēc Vācijas parlamenta vēlēšanām. Šī ir trīs gados pirmā sakustēšanās šķietami iesaldētajiem Turcijas mēģinājumiem iestāties ES.
Bažas par 76 miljonu cilvēku lielās, pārsvarā musulmaņu valsts iekļaušanos 27 Eiropas valstu saimē vienmēr ir paudusi Vācija un Francija. Parīze un Berlīne baidās, ka Turcijas izmēru un kultūras atšķirību dēļ tā būtu pārāk grūti integrējama ES.
Sarunas par Turcijas iestāšanos ES sāktas 2005. gadā - 18 gadus pēc Ankaras pieteikšanās tām.
Jau vēstīts, ka nemieri Turcijā sākās maija beigās, kad policija vērsās pret miermīlīgiem demonstrantiem, kuru protestēja pret valdības plāniem apbūvēt Stambulas centrālo parku. Nākamajās dienās nekārtības izcēlās visā valstī un nu jau vērsās pret valdību.
Protestētāji ir neapmierināti ar Taisnīguma un attīstības partiju (AKP) un premjerministra Redžepa Tajipa Erdogana valdību. Tai pārmet mēģinājumus uzspiest sabiedrībai konservatīvas islāma vērtības un ierobežot cilvēku brīvību.
Pēdējās dienās protesti, kuru apspiešanai policija izmantoja asaru gāzi un ūdens lielgabalu, ir krietni mazinājušies. Erdogans ir sarīkojis vairākus valdības atbalsta mītiņus, saucot protestētājus par Turcijas ienaidnieku marionetēm.
Protesti ir norādījuši Turcijas sabiedrības dalīšanos starp reliģiozajiem konservatīvajiem, kuri atbalsta Erdoganu, un liberālākiem turkiem.
Nemieros ir gājuši bijā četri un ievainoti aptuveni 7500 cilvēku.
Par vēršanos pret protestantiem Turcija ir saņēmusi starptautisku kritiku.