Iestājoties eirozonā, Latvijai pastāv risks ne tikai iesaldēt vairākus miljardus eiro, bet dramatiskākajā scenārijā daļu no šīs summas pazaudēt, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.
Pēc eiro ieviešanas no 2014. gada 1. janvāra Latvijai, līdzīgi, kā tas pienākas citām eirozonas valstīm, būs jāsāk veikt iemaksas 2012. gadā izveidotajā un dažkārt kritizētajā Eiropas stabilizācijas mehānismā (ESM). Šis finansiālas palīdzības fonds eirozonas valstīm aizstāj īslaicīgo Eiropas finanšu stabilitātes fondu un Eiropas finanšu stabilizācijas mehānismu, no kuriem 2010. – 2012. gadā tika izmaksāta simtiem miljardu eiro palīdzība parādu krīzē cietušajām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, tostarp Grieķijai, Spānijai.
Ja ES dalībvalstis ir disciplinētas un nenokļūst jaunās finanšu nepatikšanās, Latvijas izmaksas, līdzīgi kā prēmija par valsts finanšu veselības apdrošināšanu, būs salīdzinoši nelielas – virs 300 milj. eiro. Proti, tā ir maksa par pārliecību, ka negatīva ekonomiskā scenārija gadījumā paši saņemsim palīdzību, līdzīgi, kā tas bija 2009. gadā, kad no aizdevējiem varējām saņemti 7,5 mljrd. eiro. Bet problēmu gadījumā ESM no Latvijas var pieprasīt papildus teju piecas reizes lielāka apjoma finanšu līdzekļus. Turklāt pastāv risks ja ne visu, tad daļu naudas pazaudēt.
Latvijas puse šobrīd gandrīz nepieļauj šādu situāciju rašanos, tikmēr, skatot pašreizējo situāciju, vairāki ES valstu analītiķi iezīmējuši potenciālos teju 80 miljardu eiro zaudējumus, ko Grieķijas dēļ varētu ciest Vācija, kuru turklāt pašu novājinājuši sniegtie aizdevumi, DB informēja Vācijā dzīvojošais Latvijas izcelsmes ekonomikas doktors profesors Jānis Ofmanis. Tādējādi Latvijas cena par līdzdalību sāk izskatīties lielāka, nekā to grib atzīt Latvijas Banka (LB) un valdība.
Tā kā Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju faktiskajās cenās eiro izteiksmē gadu pirms tās iestāšanās ESM ir mazāks nekā 75% no attiecīgā ES vidējā rādītāja, Latvijas iemaksu apjomam tiks piemērota korekcija. Latvijas koriģētā ESM kapitāla atslēga būtu 0,2538%, bet pēc korekcijas perioda – 0,4038%, DB lēsa Finanšu ministrijas (FM) pārstāvis Aleksis Jarockis.
Šobrīd ir zināms, ka ESM kapitālā Latvija iemaksās aptuveni 40,6 milj. eiro gadā jeb kopumā līdz 2019.gada sākumam būs iemaksāti un no budžeta līdzekļu tēriņu viedokļa iesaldēti ap 203 milj. eiro. Savukārt trīspadsmitajā gadā pēc iestāšanās eirozonā vēl iemaksājami ap 121 milj. eiro, tādējādi pirmo piecu un trīspadsmitā dalības gada iemaksas ESM kapitālā Latvijai kopumā veidos aptuveni 324 milj. eiro, minēja LB pārstāvis Mārtiņš Grāvītis.