Pēc Maxima traģēdijas atklājās milzum daudz nebūšanu būvniecības nozares uzraudzības sistēmā, trūkumi likumdošanā.
Par šīm aktualitātēm Neatkarīgās saruna ar Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētāju Mārtiņu Straumi, Latvijas Arhitektu savienības padomes priekšsēdētāju Viktoru Valgumu un bijušo likvidētās Valsts būvinspekcijas priekšnieku, tagad Latvijas Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektoru Leonīdu Jākobsonu.
– Nozares eksperti jau sen pirms Maxima» traģēdijas bieži norādīja uz trūkumiem būvniecības nozari regulējošajā likumdošanā. Kas būtu jādara, lai cilvēki, iedami iepirkties, varētu nebaidīties, ka jumts uzkritīs uz galvas?
Mārtiņš Straume: – Nozares speciālisti jau otro gadu desmitu norāda uz trūkumiem, taču politiskā vide nav bijusi īpaši atsaucīga. Var pat teikt, ka ir bijusi kurla un tāda turpina būt arī pašlaik.
Bet trūkumu ir bez sava gala – pat lietas, kuru atrisināšanai nevajadzētu milzīgu pārpūli, stāv nekustinātas. Ir, piemēram, absolūti nepieņemami, ka vairāk nekā 20 gadu laikā Latvijā nav radīts savs oficiāls standarts tam, kā ir jānoformē būvprojekts. Katrs projektēšanas birojs būvprojektu formē pēc savas patikas un zināšanām .
Piemēram, Zolitūdes Maxima nesošo tērauda kopņu aprēķini bija veikti pēc trim dažādām normatīvajām sistēmām – atbilstoši 1985. gada SNIP, kas ir padomju laika celtniecības normas un noteikumi, atbilstoši ES normatīviem un Latvijas būvnormatīviem. Būvniecības likums ir atvērts, un tajā būtu jāiestrādā vairāk nekā 60 Saeimas deputātu precizējumus un priekšlikumus. Joprojām diskusiju un saskaņošanas stadijā ir normatīvā bāze –vispārīgie būvnoteikumi, 10 speciālie noteikumi,noteikumi par arhitektu un būvspeciālistu kompetenci, vairāki desmiti Latvijas būvnoteikumu.
Ja līdz 1. maijam galvenos dokumentus neizdosies saskaņot un pieņemt, nozare, it sevišķi būvvaldes, nonāks neapskaužamā situācijā. Kritiku neiztur likuma virzītāju apgalvojums par to, ka jaunais Būvniecības likums ir ar augstākām būvspeciālistu kompetences prasībām, jo paredzēta būvspeciālistu kompetences atkārtotas izvērtēšans jeb resertifikācijas likvidēšana. Un civiltiesiskā apdrošināšana būvprojekta un būvobjekta kvalitāti neuzlabos.
Viktors Valgums: – Maxima traģēdija ir sekas, bet ir arī cēloņi. Būvniecības likumdošana nav interesējusi nevienu valdību. šī traģēdija ir likusi sākt par to runāt. Ja traģēdijas nebūtu, 1. februārī stātos spēkā jaunais Būvniecības likums un neviens gailis pakaļ nedziedātu. Tagad ir cerība, ka kaut kas lietas labā tomēr tiks darīts. Jo Būvniecības likums netika pieņemts ar domu uzlabot drošību vai būvniecībā iesaistīto kompetenci. Tas ir rakstīts, lai mazinātu administratīvus šķēršļus, kas nepieciešami investīciju piesaistes veicināšanai. Pēc 21. novembra tagad notiek pielāgošanās situācijai.