Latvijā sākusies kūlas dedzināšanas sezona, ziņo VUGD pārstāvji. Aizvadītajā diennaktī ugunsdzēsēji glābēji devās dzēst piecus kūlas ugunsgrēkus, Daugavpilī kūlas ugunsgrēks bija izcēlies Odu ielā (ugunsgrēka platība – 500 m2).
Lielākais kūlas ugunsgrēks aizvadītajā diennaktī reģistrēts Piltenē, kur pērnā gada zāle dega divu hektāru platībā. Kopumā ugunsdzēsēji glābēji dzēsuši jau 34 kūlas ugunsgrēkus.
Saglabājoties saulainam un sausam laikam, kā arī ņemot vērā to, ka Latvijā vairs nav sniega, VUGD prognozē, ka, neskatoties uz brīdinājumiem par kūlas dedzināšanas aizliegumu un kaitīgumu, turpmākajās nedēļās pieaugs diennaktī reģistrēto kūlas ugunsgrēku skaits.
Kūlas ugunsgrēku skaitam un platībām pieaugot, sākas arī pirmie mežu ugunsgrēki. VUGD apkopotā informācija liecina, ka 2013.gadā, dedzinot pērnā gada zāli, kopumā ir izdeguši 1884 hektāri teritorijas. Vislielākās izdegušo teritoriju platības ir Zemgales un Latgales reģionā. 2013.gadā Latgalē reģistrēti 356 kūlas ugunsgrēki, izdegušo teritoriju platība – gandrīz 5 miljoni m2.
Daugavpilī aizvadītajā gadā reģistrēti 148 kūlas ugunsgrēki, izdegušo teritoriju platība – 984 tūkstoši m2. Starp novadiem vislielākā kopējā kūlas ugunsgrēku platība 2013.gadā bija Daugavpils novadā, kur kopumā izdega gandrīz 1,3 miljoni m2.
Kūlas ugunsgrēku skaits katru gadu ir atkarīgs arī no dabas apstākļiem. VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta. Kūlas dedzināšana nav veids, kā sakopt neapsaimniekotās un nesakoptās teritorijas. Maldīgs ir cilvēku priekšstats par to, ka nekas nenotiks, jo ugunsgrēks tiek kontrolēts. Kūlas dedzināšana nevar būt kontrolēta. VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana ir administratīvi sodāma. Par kūlas dedzināšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 280 līdz 700 eiro, bet juridiskajām personām – no 700 līdz 2900 eiro.