Līdz 2030. gadam Daugavpils kļūs par Austrumbaltijas zināšanu ekonomikas lokomotīvi un labsajūtas galvaspilsētu. Vismaz tā ir teikts Daugavpils attīstības programmā 2014. – 2020. gadam, kuru apstiprināja Daugavpils domes komiteju deputāti.
Programma sastāv no pieciem simtiem lappušu, un tās nosaukums ir „Mana pilsēta – Daugavpils”. Kā pastāstīja domes Attīstības departamenta vadītāja Dauna Kriviņa, pēc programmas apstiprināšanas pirmajā redakcijā ir saņemtas pozitīvas Latgales plānošanas reģiona, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atsauksmes. Programma ir izskatīta komitejās, visi saņemtie priekšlikumi ir iekļauti dokumentā. Tas satur arī investīciju plānu, kuru varēs aktualizēt pirms tā vai cita projekta iesniegšanas.
Programmas stratēģiskais mērķis un vidēja termiņa prioritātes: Daugavpils – pievilcīgākā vieta dzīvei un uzņēmējdarbībai Austrumbaltijā. Dokumentā iezīmētas trīs prioritātes – sabiedrība, ekonomika, vide, kā arī uzskaitīti vēlamie projektu realizācijas virzieni izvirzīto mērķu sasniegšanai.
Kopumā līdz 2020. gadam pašvaldība izvirza diezgan rožainas prognozes un drosmīgi nosaka mērķus. To vidū – iecere padarīt tā, lai cilvēki vairāk interesētos par pašvaldības dzīvi internetā, mazāk apmeklētu ārstus, būtu aktīvāki vēlēšanās nekā vidēji valstī, lai ģimeņu skaits, kurām ir nepieciešama palīdzība samazinātos par 60%, samazinātos ceļu negadījumu skaits, bet ārzemju studentu un absolventu skaits palielinātos.
Biznesa vidē plānots palielināt uzņēmumu skaitu, veicināt to, lai vidējā darba alga pieaugtu par 50%, no nulles 2012. gadā līdz trim 2020. gadā pieaugtu sakārtotu rūpniecības zonu skaits, bet tiešo ārzemju investīciju apjoms palielinātos par 50%.
Tāpat tiek plānots palielināt par 40% ārzemju tūristu skaitu. Turklāt līdz 2020. gadam tiek plānots palielināt pasažieru skaitu, kurus apkalpos Daugavpils lidosta: t.i., no 500 cilvēkiem 2012. gadā (tā norādīts dokumentos) līdz 750 pasažieriem gadā. Kopējo velosipēdistu celiņu skaitu plānots palielināt par 500%, par 40% palielināt ekspluatācijā nodoto objektu skaitu un par 50% palielināt šķiroto atkritumu daudzumu.
Programmā ir norādīti arī jauni uzņēmējdarbības virzieni, kurus var attīstīt. Tie ir tranzīts un loģistikas pakalpojumi, izglītība un eksports, IT un veselības aizsardzības pakalpojumu sniegšana un to eksports, kā arī izklaide, atpūta un tūrisms.
Kā tiek atzīmēts plānošanas dokumentā, Daugavpils iedzīvotāju skaits no 1990. gada samazinās un 2013. gadā sastādīja 89 tūkst. cilvēku, tomēr pašvaldība plāno, ka līdz 2020. gadam iedzīvotāju skaits sastādīs 100 tūkst. cilvēku. Turklāt bezdarba līmenis sastādīs 5% (2012. gadā – 11,1%), bet iedzīvotāju ienākumu nodokļa summa – 40,2 milj. eiro gadā (2012. gadā – 34,7 milj. eiro).
Pilna attīstības programmas versija būs pieejama internetā, kā arī tiek plānots izdot dokumentu iespiestā veidā. Sagatavota arī saīsinātā versija, kuru tiek plānots izplatīt krievu valodā.