Kamēr vēl nav noslēdzies konkursa rezultātu par atkritumu apsaimniekošanu Daugavpilī apstrīdēšanas termiņš, portāls Gorod.lv nolēma painteresēties par Rēzeknes pašvaldības darba pieredzi ar uzņēmumu L&T, kurš šobrīd ir potenciālais atkritumu izvešanas konkursa uzvarētājs mūsu pilsētā.
Kā portālam pastāstīja Rēzeknes Pilsētas saimniecības pārvaldes vadītājs Voldemārs Platacis, dažas problēmas darbā ar šo uzņēmumu, kuras tika atspoguļotas MIL, visdrīzāk bija saistītas ar domes saistošajiem noteikumiem un prasībām, nevis ar uzņēmumu, kurš ievēroja visus darba grafikus. Tāpat V. Platacis, vadoties pēc Rēzeknes pieredzes, aprakstīja atkritumu izvešanas procesa organizācijas priekšrocības un riskus dažādu scenāriju gadījumā.
Pašvaldības pārstāvis pastāstīja, ka atkritumu izvešanas procesā bija novērojamas nepilnības, kad pēc līguma termiņa beigām uzņēmums L&T paņēma konteinerus norādītajā termiņā, jo dome neatbalstīja uzņēmuma priekšlikumu organizēt procesu pakāpeniski. Šajā pārejas periodā radās daži sarežģījumi atkritumu savākšanas laikā, kuri radīja pilsētnieku neapmierinātību. Uzņēmuma darba procesā nebija nekādu problēmu, uzņēmums noslēdza ar abonentiem tiešos līgumus, tai skaitā ar dzīvokļu īpašniekiem, un pildīja savas saistības, paskaidroja V. Platacis.
Tomēr patlaban Rēzeknē atkritumu savākšanas un izvešanas procesu nodrošina uzņēmums, kuru ir nodibinājušas vairākas – Rēzeknes pilsētas un novada, Viļānu, Kārsavas un Ludzas novadu pašvaldības.
„Šādas pieejas pluss ir apstāklī, ka process no atkritumu savākšanas līdz to apglabāšanai atrodas vienās rokās, ir saņemts Eiropas līdzfinansējums atkritumu šķirošanas līnijas uzstādīšanai poligonā, t.i., jautājumu kompleksi risina pašvaldības uzņēmums. Vasarā Rēzeknē ir nodota ekspluatācijā atkritumu šķirošanas līnija, drīzumā pilsētā tiks uzstādīti atbilstoši konteineri atkritumu šķirošanai.
Teorētiski ir mazāk risku, kad process atrodas pašvaldības rokās. Tomēr problēmām nevajadzētu būt arī ar privātu uzņēmumu, bet ar nosacījumu, ka iepirkuma dokumentācija tiks sagatavota ļoti skrupulozi, būs paredzēti un atrunāti visi riski, aprakstīti visi momenti, no kuriem būs atkarīgs tarifs un līguma darbības termiņš. Līgums jānoslēdz korekti, jāatrunā visus mainīgos koeficientus, jāparedz iespēja nepieciešamības gadījumā lauzt līgumu un organizēt jaunu iepirkumu”, – pastāstīja Rēzeknes Pilsētas saimniecības pārvaldes vadītājs.
Patlaban Rēzeknē atkritumu savākšana tiek realizēta pēc faktiskā atkritumu daudzuma. Iepriekš pilsētā bija noteikta norma, vadoties pēc kuras uzņēmums organizēja procesu. Pakalpojuma maksa patlaban ir apmēram tādi pati, dažiem klientiem tā ir augstāka, dažiem mazāka, tas ir atkarīgs no atkritumu daudzuma. Bija periods, kad atkritumu norma Rēzeknē sastādīja 0,9 kubikmetrus gadā uz vienu cilvēku, un šī norma netika mainīta 10 gadus. Vadoties pēc šīs normas, uzņēmums uzstādīja atbilstoša tilpuma konteinerus un ievēroja noteiktu atkritumu izvešanas periodiskumu. Tomēr bieži konteineru tilpuma nepietika, tādēļ kļuva skaidrs, ka apstiprinātā norma ir pārāk zema. Normu paaugstināja, bet tagad pārgāja uz atkritumu izvešanu pēc faktiskā daudzuma. Kā atzīmē V. Platacis, tas ir vēl viens svarīgs moments, kuru Daugavpilij jāņem vērā.
Pilsētā atkritumu savākšanas laukumi ir iežogoti un aizslēgti, tādēļ atkritumi nav pieejami bomžiem, bet, ja konteiners nav aizvērts, atkritumus neiznēsā ar vēju. Tomēr arī šajā gadījumā pastāv problēmas, jo daži pilsētnieki, kuriem nav attieksmes pret konteineriem un atbilstoši tam pieejas konkrētam laukumam, izgāž savus atkritumus pie laukuma. Šīs situācijas monitoringu veic apkalpojošā organizācija. V. Platacis atzīmē, ka tieši līgumi ar uzņēmumu, nav labākais risinājums, jo apkalpojošā organizācija pasūta un kontrolē atkritumu izvešanas biežumu, bet uzņēmums veiks tikai to darbu, kurš ir izklāstīts dokumentos un par kuru tam maksā, bet neveiks nesankcionētu procesu monitoringu: kādam pareizi jāpasūta un jākontrolē pakalpojumu, un par šo starpnieku veiksmīgi varētu kļūt apkalpojošā organizācija.
Runājot konkrēti par uzņēmumu L&T, par cilvēkiem, kuri tajā strādāja, V. Platacis nepateica neko sliktu. Cita lieta, kad uzņēmums strādāja Rēzeknē, tā īpašnieki bija somi, bet patlaban tie ir rīdzinieki (saskaņā ar zināmu informāciju ar šo uzņēmumu ir saistīta Šķēles ģimene), tādēļ nav zināms, kādu politiku izvēlēsies pašreizējie īpašnieki.
Rēzeknē maksa par atkritumu izvešanu, kura ir atkarīga no faktiskā apjoma, tiek dalīta nevis ar dzīvojošo vai deklarēto iedzīvotāju skaitu, bet ar dzīvokļu skaitu, kā to pieprasa MK noteikumi Nr. 1013, kuri ir spēkā līdz brīdim, kamēr māja nepārņems pārvaldi un nenoteiks savus pakalpojumu apmaksas principus, tai skaitā arī par atkritumu izvešanu.
Voldemārs Platacis pauda cerību, ka Daugavpils nonāks līdz risinājumam, kā organizēt atkritumu apsaimniekošanu tā, lai neciestu iedzīvotāji.