Valsts valodas centrs (VVC) uzdevis līdz 3. maijam noņemt pie nama Liepājā, Vaiņodes ielā 19, kur dzīvo biedrības "Dzimtā valoda" pārstāvis Jevgēnijs Osipovs, piestiprināto ielas nosaukuma plāksni divās valodās.
VVC Valodas kontroles nodaļas vadītājs Antons Kursītis pastāstīja, ka ierakstīta vēstule, kurā uzdots novērst pārkāpumu, šonedēļ nosūtīta nama īpašniekam. Aģentūra BNS noskaidroja, ka mājas īpašnieks ir Osipova tēvs Jurijs Osipovs.
Kursītis teica, ka nama īpašniekam vēstulē ir izskaidrots, ka, piestiprinot ielas nosaukuma plāksni divās valodās, ir pārkāpts Valsts valodas likums, kā arī Liepājas domes saistošie noteikumi.
"Ielas nosaukuma norāde nav privātīpašums, un nav arī tiesību veikt ielas nosaukuma tulkojumu svešvalodā. Cita lieta būtu, ja īpašnieks pie sava nama gribētu piestiprināt nosaukumu "Osipova villa". To viņš varētu darīt kaut vai trīs un vairāk valodās," sacīja Kursītis.
Ja līdz noteiktajam termiņam mājas īpašnieks pārkāpumu nenovērsīs, tad viņam tiks sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols un tiks pieņemts lēmums administratīvā pārkāpuma lietā. Tāpat nama īpašnieku aicinās uz tikšanos ar VVC inspektoru.
VVC arī gatavojas uzdot līdz noteiktam termiņam noņemt ielas nosaukuma plāksni divās valodās, kas piestiprināta pie kāda daudzdzīvokļu nama Liepājā, Reiņa meža ielā. Par šo plāksni vairāki latviešu valodā runājušie mājas iedzīvotāji sūdzējušies pašvaldībai.
Tāpat VVC pieprasīs noņemt divvalodu plāksni, kas piestiprināta pie atlaistās 10.Saeimas deputāta Valērija Kravcova ("Saskaņas centrs") privātīpašuma Liepājā, Ganību ielā.
Jau ziņots, ka Osipovs divvalodu ielas nosaukuma plāksni pie sava nama piestiprināja marta sākumā. Vēlāk viņa piemēram sekoja vēl citu māju īpašnieki Liepājā un Rīgā, viņu vidū Kravcovs un "Dzimtās valodas" pārstāvis jurists Illarions Girss.
"Dzimtās valodas" pārstāvis iepriekš paskaidroja, ka tādējādi sāksies akcija, kuras mērķis ir panākt, lai tajās pilsētās, kurās daudz iedzīvotāju referendumā atbalstīja valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, ielu nosaukumus turpmāk rakstītu divās valodās.
Biedrība "Dzimtā valoda" ierosināja tautas nobalsošanas sarīkošanu, lai krievu valodai Latvijā piešķirtu valsts valodas statusu. Referendumā vēlētāji to neatbalstīja.