Starp īpašumiem, kurus vēlas atgūt ebreju organizācijas, ir arī skolas, kapi, kultūras iestādes un slimnīcas, ja tos ebrejiem atdos, savus īpašumus var pieprasīt arī citas mazākumtautības, piektdien vēsta laikraksts "Dienas bizness".
Liepājas universitātes (LiepU) Projektu daļas vadītājs Atis Egliņš-Eglītis laikrakstam atzinis, ka ar bažām seko līdzi diskusijai par ebreju īpašumiem, jo to īpašumu sarakstā, uz kuriem pretendē ebreju organizācijas, ir divas stratēģiski svarīgas LiepU ēkas - proti, ēku Kūrmājas prospektā, Kuršu ielā apsaimnieko Humanitāro un mākslas zinātņu fakultāte. Kūrmājas prospekta ēkā notiekot gan studiju process, gan pētniecība, šeit ieguldīta divu ERAF atbalstīto projektu nauda, turklāt viens no projektiem – ēkas fasādes atjaunošana un siltināšana – joprojām turpinās, vēsta laikraksts. Pirms ERAF projektiem šeit ieguldīta arī Norvēģijas finanšu instrumenta nauda. Ēkā izveidota Baltijā unikālas mācību programmas Jauno mediju māksla studiju telpas ar nepieciešamo aprīkojumu, kā arī mākslas pētījumu laboratorija, laikrakstam norādījis Egliņš-Eglītis. "Jau trešo reizi mums jāsatraucas par to, kāds liktenis sagaida ēkas, ar kurām universitāte saista savu attīstību," laikrakstam bildis Egliņš-Eglītis.
Savukārt Liepājas domes pārstāve Zane Ģirne uzsver: "Par jebkura nekustamā īpašuma atsavināšanu var lemt tikai domes deputāti. Šobrīd šāds jautājums izskatīšanai domes sēdē netiek virzīts."
Savukārt Rīgas pašvaldībā neesot saraksta ar īpašumiem, kas iepriekš piederējuši ebreju organizācijām. Rīgas domes Īpašumu departamenta vadītājs Oļegs Burovs laikrakstam norādījusi, ka departamentam neesot informācijas par sarakstu, kurā būtu uzskaitīti īpašumi, kas piederējuši ebreju organizācijām. "Ja šis jautājums mūsu valstij būs dienaskārtībā un aktuāls, tad izvērtēt un sniegt savu atzinumu par šiem īpašumiem vajadzētu ne tikai valdībai, bet arī pašvaldībām, tostarp arī Rīgas pašvaldībai," sacījis Burovs.
Taču Latvijas krievu kopienas prezidents Vjačeslavs Altuhovs laikrakstam apgalvojis, ka Latvijā ir arī īpašumi, kas piederējuši krievu sabiedriskajām organizācijām, bet pašreizējās Latvijas valsts laikā nav atgūti. Viņaprāt, ja kompensēs vai atdos īpašumus ebrejiem, tad arī citas mazākumtautības mēģinās sekot šim piemēram. "Nekādi saraksti mums nav izveidoti, taču īpašumi krievu kopienai ir bijuši," sacījis Altuhovs.
Altuhovs laikrakstam paudis, ka šo procesu nedrīkst sasteigt. Nedrīkstētu pieprasīt īpašumus, kuri pilda sabiedriski nozīmīgu funkciju – izglītības, kultūras un veselības aprūpes iestādes, uzskatot Altuhovs.
Latviešu – vācbaltu centra Domus Rigensis valdes priekšsēdētājs Ojārs Spārītis laikrakstam norādījis, ka arī Baltijas vācieši savulaik zaudēja īpašumus Latvijā. Ja runā par sabiedriskajām organizācijām, tad būtu jāizskata visu pirmskara sabiedrisko organizāciju īpašumu tiesības, ne tikai ebreju, bildis Spārītis. "Kā tad ar Aizsargu organizācijas īpašumiem, ar ugunsdzēsēju un citu organizāciju īpašumiem?" viņš retoriski jautājis laikrakstam. Viņaprāt, ebreju kopienai būtu arī dokumentāri jāpierāda, ka viņi ir Latvijas pirmās brīvvalsts ebreju organizāciju juridiskie mantinieki, jo, viņaprāt, tagadējās organizācijas lielākoties vada to ebreju pēcteči, kuri iebraukuši Latvijā pēc Otrā pasaules kara. Tāpat būtu jānovērtē īpašumi pēc veiktajiem ieguldījumiem, un, ja īpašumu tomēr nāktos atdot, būtu jāprasa atmaksāt ieguldījumu summu.
Laikraksts atgādina, ka atkal saasinājušās diskusijas saistībā ar nekustamajiem īpašumiem, kas līdz 1940. gada 17. jūnijam piederējuši ebreju sabiedriskajām organizācijām un kurus tās vēlas atgūt savā īpašumā. Valsts vēstures arhīva informācija, kas atrodas Tieslietu ministrijas rīcībā, liecina, ka ebreju biedrību nekustamo īpašumu sarakstā, kas vēl nav atgūti, ir arī skolas, kapi, kultūras iestādes, slimnīcas un citi, vēsta laikraksts. Šobrīd ebreju biedrībām atdoti 36 īpašumi, tomēr tie vēlas atgūt vēl 50.