Arī gada otrajā ceturksnī Latvija būs straujāk augošā Eiropas ekonomika, atzīmē eksperti.

AS "Swedbank" galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks norāda, ka otrajā ceturksnī Latvijas ekonomika turpināja augt - auga gan eksporta vērtība, gan apstrādes rūpniecības izlaide, arī nodokļu ieņēmumi valsts budžetā liecina par izaugsmes turpināšanos. Tomēr izaugsme kļūst lēnāka. Pēckrīzes atsitiena efekts mazumtirdzniecībā jau beidzies, un otrajā ceturksnī mazumtirdzniecības apgrozījums salīdzināmās cenās jau bija par 0,2% zemāks nekā ceturksni iepriekš. Turpmāk mazumtirdzniecība augs līdz ar mājsaimniecību ienākumiem un kreditēšanu.

Kopumā otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, Latvijas ekonomika būs augusi nedaudz zem 6%, proti, par aptuveni 5,7%, lēš "Swedbank" galvenais ekonomists, atzīmējot, ka Latvija jau otro ceturksni pēc kārtas būs Eiropas straujāk augošā ekonomika.

Tomēr Kazāks uzsver, ka IKP gada pieauguma tempi gada otrajā pusē diezgan strauji sāks sarukt lēnākas izaugsmes dēļ, bet galvenokārt mazāku bāzes efektu un negatīvu kalendāra efektu dēļ, proti, brīvdienu dēļ būs mazāk darbadienu, salīdzinot ar pagājušo gadu.

"DNB bankas" ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš vērtē, ka IKP pieaugums šā gada otrajā ceturksnī bija 5,4% gada griezumā sezonāli neizlīdzinātajos datos. Tātad krietni mazāk nekā pirmajā ceturksnī, kad IKP auga par 6,9%. Tam galvenais iemesls ir 29.februāra ietekme uz pirmā ceturkšņa rādītājiem, skaidro Strautiņš.

Arī sezonāli izlīdzinātais gada pieauguma temps, visdrīzāk, ir samazinājies, bet pavisam nedaudz, lēš "DNB bankas" ekonomikas eksperts. Ja pirmajā ceturksnī tas bija 5,6%, tad otrajā varētu būt bijis par pāris procenta desmitdaļām mazāks, bet joprojām virs 5% gadā.

"Nav šaubu, ka Latvija arī otrajā ceturksnī bija straujāk augošā Eiropas Savienības ekonomika un atrāvums no tuvākajiem sekotājiem, mērot pēc gada pieauguma sezonāli izlīdzinātajos datos, gandrīz noteikti ir pieaudzis," vērtē Strautiņš.

Viņš skaidro, ka otrajā ceturksnī ekonomiku uz priekšu turpināja virzīt eksporta pieaugums, šis bija kārtējais veiksmīgais ceturksnis apstrādes rūpniecībai un transporta nozarei, kā arī tūrismam. Apgrozījums mazumtirdzniecībā attiecībā pret pirmo ceturksni nedaudz samazinājās, taču domājams, ka pieaugums bijis citās uz iekšējo pieprasījumu orientētās nozarēs - biznesa pakalpojumos, celtniecībā un citos.

Savukārt AS "SEB banka" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norāda: lai arī nākotnes perspektīvas pēdējā laikā ir kļuvušas drūmākas, otrajā ceturksnī Latvijas ekonomika joprojām stabili turējās uz izaugsmes ceļa. Par spīti valdošajai nenoteiktībai labus attīstības tempus uzturēja apstrādes rūpniecība, tāpat apstākļi bija labvēlīgi tirdzniecības pieaugumam, un aktīvu attīstību saglabāja tranzīta un tūrisma nozares. "Nedaudz kustīgāks" kļuva arī nekustamā īpašuma tirgus. Noteikti arī būvniecībā turpināsies pēdējā laikā vērojamā atgūšanās, prognozē bankas eksperts. Viņš atzīmē, ka pozitīva ietekme uz IKP būs nodokļu ieņēmumu pieaugumam.

"IKP pieauguma otrajā ceturksnī būs gan nedaudz zemāks par pirmajā uzrādīto, tomēr joprojām atzinības vērti 5,6%," lēš Gašpuitis.

Kā ziņots, sezonāli neizlīdzinātie dati liecina, ka šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2011.gada pirmo ceturksni Latvijas IKP palielinājies par 6,9%.

IKP ātro novērtējumu par šā gada otro ceturksni Centrālā statistikas pārvalde publiskos ceturtdien, 9.augustā.

2011.gadā salīdzinājumā ar 2010.gadu Latvijas IKP palielinājās par 5,5%.

Finanšu ministrija lēš, ka Latvijas IKP šogad kopumā augs par 4%, savukārt Latvijas Bankas 2012.gada IKP pieaugumu prognozē robežās no 3,5%-4%.