Ir iespēja iekosties 30 miljonu tonnu kumosā, ko tranzītā cer pārvadāt Kazahstāna pēc 2020.gada.
Kazahi šobrīd virza lielu loģistikas projektu, kas paredz milzīga kravu apjoma pārkraušanu Ķīnas-Eiropas koridorā abos virzienos. «Tādēļ Kazahstāna attīsta milzīgus infrastruktūras projektus,» pēc tikšanās ar Latvijas satiksmes ministru Aivi Roni sacīja Kazahstānas Republikas transporta ministrs Askars Žumagalijevs. Tā kā šo projektu nav iespējams realizēt vienpusēji, dažādās valstīs tiek meklēti sadarbības partneri. Kravu pietiks visiem, tā viņš, vaicāts par Latvijas tranzīta koridora priekšrocībām salīdzinājumā ar citām valstīm.
«Ceram piesaistīt Ķīnas preces Eiropai tranzītā pa dzelzceļu caur Kazahstānu un Krieviju caur mūsu ostām,» izmanotojot konteinervilcienu «Baltika-Tranzit», norādīja A. Ronis, piebilstot, ka runāts arī par sadarbību aviācijas jomā. Satiksmes ministrijas eksperti jau septembrī dosies uz Horgosas loģistikas centru, kas atrodas Ķīnā, Kazahstānas pierobežā, lai runātu par sadarbību ar Latvijas kompānijām. «Kopā ar kazahiem varam celt Latvijas tranzīta koridora atpazīstamību Ķīnas pārvadātāju vidū,» tā viņš, piebilsot, ka kazahu uzņēmumi un kopuzņēmumi ar ķīniešiem varētu izmantot Rīgas brīvostas teritoriju vai nu preču ražošanai vai komplektācijai un tālākai izplatīšanai Eiropas Savienībā.
Kazahu mērķis ir paātrināt Ķīnas kravu plūsmu uz Eiropu no 45 dienām, kas šobrīd nepieciešamas preču pārvadāšanai pa jūras ceļiem, uz 15 dienām. Tādēļ Kazahstāna veic lielas investīcijas autoceļos, dzelzceļa infrastruktūrā un 10 loģistikas centros visā Kazahijā, kuros aicināti darboties arī Latvijas pārvadātāji, kā arī veido lielu multimodālu kompāniju, kas apvienos gan dzelzceļu, gan ostu, gan floti, lai maksimāli paātrinātu kravu kustību. Šis projekts jau tiek realizēts, norādīja kazahu transporta ministrs, piebilstot, ka šobrīd tiek pārvadāti 15 milj. tonnu. «Protams, mēs runājam par daudz lielākiem apjomiem, mūsu mērķis ir pēc 2020. gada pārkraut vairāk nekā 30 milj. tonnu,» tā viņš. Šā gada septiņos mēnešos caur Latviju tranzītā no un uz Kazahstānu pa dzelzceļu pārvadāti vien 68,3 tūkst. tonnu kravu, liecina LDz Cargo dati.
«Visdrīzāk viņi meklē iespējas izveidot stabilus tranzīta ceļus saviem energoresursiem - naftai, oglēm un metāliem,» saka bijušais Rīgas brīvostas pārvaldes Stratēģiskās plānošanas un projektu vadības departamenta direktors Vladimirs Makarovs. Kazahiem ir nepieciešama stabilitāte, lai pēc investīciju veikšanas viss tranzīta koridors caur Latviju kādā brīdī nekļūtu neizdevīgs tikai tāpēc, ka pēkšņi cēlušās cenas kādā no loģistikas ķēdes posmiem. Līdz ar to Latvijas pusei būtu nepieciešams izstrādāt ilgtermiņa piedāvājumu.