Iekšlietu ministrija (IeM) norāda, ka ieguldījumi kapitālsabiedrību pamatkapitālā uzturēšanās atļaujas saņemšanai ir niecīgi, salīdzinot ar pārējām Imigrācijas likumā noteiktajām attiecināmajām investīcijām. Turklāt visbiežāk uzturēšanas atļaujas tīkotāji iegulda kapitālsabiedrībās, kas nodarbojas ar monetāro starpniecību, finanšu pakalpojumu darbībām, nekustama īpašuma pirkšanu un pārdošanu, izīrēšanu un pārvaldīšanu, nevis ar preču ražošanu vai produktu izstrādi.
Niecīgā ieguldījumu daļa kapitālsabiedrību pamatkapitālā liecina par to, ka ārvalstu investīciju piesaistīšanai būtiskāki ir citi instrumenti investoru motivācijai, bet likumā noteiktās attiecināmās investīcijas uzturēšanās atļaujas saņemšanai veicina nekustamā īpašuma tirgus aktivizēšanos Rīgā un Jūrmalā, secina IeM.
Likums nosaka, ka ārzemnieks var pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju uz pilnvaru termiņu, bet ne ilgāk kā uz pieciem gadiem, ja viņš ir komercreģistrā reģistrēts valdes vai padomes loceklis, prokūrists, administrators, likvidators vai personālsabiedrības biedrs, kam ir tiesības pārstāvēt personālsabiedrību, vai persona, kura pilnvarota pārstāvēt komersantu darbībās, kas saistītas ar filiāli. Turklāt uzņēmumam jāīsteno aktīva saimnieciska darbība un tai jādod ekonomisks labums Latvijā.
No 2011.gada 1.jūlija līdz 2012.gada 30.jūnijam ārvalstu investoriem izsniegtas 77 pirmreizējās termiņuzturēšanās atļaujas un visvairāk - 42 - izsniegtas Krievijas pilsoņiem.
Imigrācijas likumā arī noteikts, ka ārzemnieks ir tiesīgs pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju, ja viņš ieguldījis 25 000 latu mazā uzņēmumā vai arī 100 000 latu lielajos uzņēmumos. No 2011.gada 1.jūlija līdz 2012.gada 30.jūnijam Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde saņēmusi 83 uzturēšanās atļauju pieteikumus, kuros iekļauto personu skaits (ieskaitot galveno iesniedzēju ģimenes locekļus) ir 182. Kopējais investīciju apjoms ir 4 987 082 lati. Salīdzinājumam, 2010./2011.gadā tika saņemti 32 iesniegumi un kopējais investīciju apjoms bija 933 520 lati.
Ārzemnieks ir tiesīgs pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņš Latvijā ir iegādājies un viņam pieder viens vai vairāki nekustamie īpašumi Rīgas plānošanas reģionā vai republikas pilsētās, kuru kopējā nekustamā īpašuma vērtība ir ne mazāka par 100 000 latu, kā arī viens vai vairāki nekustamie īpašumi ārpus Rīgas plānošanas reģiona vai republikas pilsētām un nekustamo īpašumu kopējā vērtība ir ne mazāka par 50 000 latu.
No 2011.gada 1.jūlija līdz 2012.gada 30.jūnijam Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde saņēmusi 870 uzturēšanās atļauju pieteikumus saskaņā ar šo Imigrācijas likuma normu. Salīdzinājumam, 2010./2011.gadā tika saņemti 331 iesniegumi.
Iegādāto nekustamo īpašumu atrašanās vietas ir Rīga – 429 īpašumi, Jūrmala – 276, Babītes novads – 35, Ozolnieku novads – 23, Amatas novads – 16, Saulkrastu novads – 10, Garkalnes novads, Ādažu novads – 9 īpašumi.
Savukārt par vismaz 200 000 latu investīcijām banku subordinētajā kapitālā no 2011.gada 1.jūlija līdz 2012.gada 30.jūnijam PMLP saņēmusi 101 uzturēšanās atļaujas pieteikumu. Salīdzinājumam gadu iepriekš tika saņemti 95 pieteikumi.
Visvairāk investīcijas ieguldītas AS "Rietumu banka" – 55 ieguldījumi gada laikā. "ABLV Bank" gada laikā bijuši 10 ieguldījumi, AS "Norvik Banka" – 8 ieguldījumi, AS "PrivatBank" un AS "Baltic International Bank" – 7 ieguldījumi, AS "Trasta Komercbankā" – 6 ieguldījumi, AS "Baltikums" un AS "Latvijas Krājbanka" - 3 ieguldījumi, bet AS "SMP Bank" – 2 ieguldījumi.
Kopumā no 2010.gada 1.jūlija uzturēšanas atļaujas pieprasīja 3869 personas, tajā skaitā – 1843 investori un 2026 investoru ģimenes locekļi. Savukārt kopējais investīciju apjoms šajā laikā ir 220 492 144 lati. No tiem lielākā daļa nonākusi nekustamo īpašumu segmentā – 171,26 miljoni latu. Kredītiestādēs ieguldīti 43,3 miljoni latu, bet kapitālsabiedrībās – 5,9 miljoni latu.
Nacionālo apvienību pārstāvošais tieslietu ministrs Jānis Bordāns valdības sēdē gan norādīja, ka uzturēšanas atļaujas piešķiršana investoriem savu mērķi nav sasniegusi, tāpēc atbalsta kārtība būtu pārskatāma, tomēr līdz konkrētiem valdības lēmumam tas nenonāca. Premjers Valdis Dombrovskis (V) vien Ekonomikas un Iekšlietu ministrijām uzdeva kopā sagatavot padziļinātu analīzi par šo investīciju tiešo un netiešo ietekmi uz tautsaimniecību, piemēram, ārvalstnieku nodokļos samaksāto summu.
Savukārt iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (RP) valdības sēdē uzsvēra, ka šāda veida investīcijas tiek pārbaudītas un no drošības viedokļa nekādus apdraudējumus Latvijai nerada. Vienlaikus ministrija gan plānojot atsevišķas nosacījumu izmaiņas, piemēram, potenciālā investora datus turpmāk varēs pārbaudīt 30 dienas, līdzšinējo trīs dienu laikā.
