Latvijas Institūts vēlas daudz aktīvāk pasniegt informāciju krievu valodā un par to patlaban cenšas pārliecināt Ārlietu ministriju un Saeimu, intervijā laikrakstam ”Neatkarīgā” atzinusi Latvijas Institūta direktore Karina Pētersone.
Viņa norāda, ka ārzemnieki daudz jautājot par vēsturi, par jutīgiem datumiem. Institūts savlaicīgi gan paredzot šos jautājumus, tāpēc laikus gatavojot arī argumentētus rakstus, sadarbojoties ar Ārlietu ministriju un vēsturniekiem.
”Grūti jautājumi ir mūsu darba ikdiena, un mēs no tiem nevairāmies, mēs neblefojam, to vienkārši nedrīkst darīt – nedz veidojot pozitīvo publicitāti, nedz atspēkojot kādus pieņēmumus. Sarunbiedram jājūt, ka tu esi patiess. Ir bijuši jautājumi par valodas referendumu, tagad – par pilsonības referendumu,” norāda Pētersone.
”Atbrauc reizēm kādi komisāri no EDSO, un tu redzi, ka viņiem galvā ir pilnīgi aplama bilde, un tev jāizliek dubulta enerģija, lai to bildi mainītu. Mūsu darbs nav cīnīties ar cilvēku pārliecību, bet gan sniegt pozitīvo fonu, un tad – vai nu viņi atvērs acis, vai ne. Mums šobrīd ļoti aktuāls ir jautājums par kanālu krievu valodā, un par to mēs mēģinājām pārliecināt Ārlietu ministriju un Saeimu,” norāda Latvijas Institūta vadītāja.
”2015.gadā Latvija būs prezidējošā ES Padomes valsts. Lai piegādātu interesentiem objektīvu informāciju, mēs jūtam, ka mums pietrūkst krievu kanāla. Lielākoties viss notiek angliski, bet – būsim atklāti – Krievija un daudzas Austrumu partnervalstis vēlēsies lasīt krieviski. Esam lūguši finansējumu vienam darbiniekam, kurš veidotu šo krievu kanālu, jo alternatīva ir krievu valodā rakstošie mediji. Negribu par tiem teikt neko sliktu, bet tā nav valdības informācija, un būtu tuvredzīgi neizmantot kanālu krievu valodā, kas ir mūsu, nevis svešs kanāls,” stāsta Pētersone.
Jau ziņots, ka Ministru kabinets iepriekš apstiprināja Karinu Pētersoni Latvijas Institūta direktora amatā, kurā Pētersone izturējusi noteikto pārbaudes termiņu.