Starptautiskā konferencē aktualizēs Latgales reģiona pievilcību un ilgtspēju

Rēzeknes Augstskola 8. un 9. novembrī rīko starptautisku zinātnisku konferenci „Reģionālā pievilcība un ilgtspēja globālās lokalizācijas laikmetā”, kur piedalīsies ap 60 pētnieku no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Itālijas, informē Rēzeknes portāls. 

Konferences laikā tiks prezentēti vairāki unikāli zinātnieku radīti produkti – „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, enciklopēdisks izdevums skolām, latgaliešu valodas korpuss, „Lietuviešu-latviešu-latgaliešu vārdnīca” un citi.

Konferences zinātniskā vadītāja, asociētā profesore Sanita Lazdiņa, raksturojot konferences tēmas izvēli, norāda: „Globālā lokalizācija (angliski – glocalisation) ir termins, ko piedāvāja japāņu ekonomisti jau 20. gs. 80. gados. Ar to tika uzsvērta ne tikai globālo procesu ietekme uz reģionu, bet arī lokālo apstākļu jeb lokālā konteksta ietekme uz globalizāciju. Proti, ja ne visai prātīgi vai lietderīgi ir cīnīties pret angļu valodu, tomēr tās hegemoniju mēs varam apturēt ar daudzveidīgāku reģionālo un nacionālo valodu lietojumu gan reālajā, gan virtuālajā sfērā. Vai kāds tulks var pretendēt Briselē uz darbu, zinot tikai angļu valodu? Cits piemērs Latgales kontekstā būtu ar somu ātrās ēdināšanas restorāna „Hesburger” atvēršanu Rēzeknē. Mums labpatiktos kāda latgaliešu virtuve ar pankūkām vai pelēkajiem zirņiem. Bet, ja mēs to nevaram ietekmēt, tad varbūt „Hesburger” Rēzeknē var piešķirt reģionālu specifiku ar kādu Latgalē tipisku ēdienu vai ēdienkarti latgaliešu valodā? Tādā veidā reģionālais vismaz nedaudz ļauj apstādināt unifikācijas procesus.”

Daudzveidīgajā konferences programmā sev saistošas tēmas un idejas varēs rast skolēni, studenti, skolotāji, pašvaldību vadītāji un darbinieki, kultūras iestāžu darbinieki, uzņēmēji, sabiedrisko organizāciju pārstāvji, žurnālisti un citi interesenti. Latgales reģiona pievilcību un ilgtspēju konferencē aktualizēs dažādu zinātņu pētnieki – ekonomisti, valodnieki, literatūrzinātnieki, folkloristi, vēsturnieki, filozofi, datorlingvisti, datorinženieri, ģeogrāfi.

Konference sāksies 8. novembrī plkst. 10.00 ar plenārsēdi, kur ar ziņojumiem par izglītības un reģionālās politikas attīstības virzieniem piedalīsies Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve Liesma Ose un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvis Raivis Bremšmits, savukārt par baltu sadarbības pieredzi un iespējām ziņos Latvijas–Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas pārstāve Antra Jansone. Šajā sēdē piedalīsies arī viesis no Polijas Tomašs Viherkevičs, kurš iepazīstinās ar izglītības un reģionālo politiku Kašubijā, Polijas ziemeļos.

No plkst. 12.00 notiks divu Rēzeknes Augstskolas projektu „Teritoriālās identitātes lingvokulturoloģiskie un sociālekonomiskie aspekti Latgales reģiona attīstībā” un „HipiLatLit” sasniegto rezultātu prezentācijas, iepazīstinot klātesošos ar „Latgales lingvoteritoriālo vārdnīcu”, ilustrēto izdevumu skolēniem, pētījumiem par Latgales pilsētu pievilcību un Baltijas valstu lingvistisko ainavu. Tāpat arī interesenti uzzinās par jaunizveidotajām valodas datubāzēm – korpusiem.

Pirmās konferences dienas noslēgumā notiks apaļā galda diskusija „Latgales pilsētu pievilcība: pētījumu rezultāti, secinājumi, perspektīvas”, īpaši aicinot piedalīties Rēzeknes Augstskolas pētniekus, Latgales reģiona pašvaldību pārstāvjus, žurnālistus, interesentus.

Konferences otrajā dienā, 9. novembrī, no plkst. 9.00 plenārsēdē uzmanība pamatā tiks veltīta divu vārdnīcu izveides specifikai: pētnieki iepazīstinās ar „Lietuviešu-latviešu-latgaliešu vārdnīcas” izveidi un ar „Latgales lingvoteritoriālās vārdnīcas” tulkojuma tapšanas gaitu. Sēdes turpmākajā gaitā būs arī pētījumi par latgaliešu folkloru un par Latgales pilsētu ielu nosaukumiem, kā arī ieskats biedrības „Latgolys Saeima” darbībā un nākotnes plānos.

Tā kā konferencei piedāvāto pētījumu prezentāciju spektrs ir ļoti plašs, pēc 9. novembra plenārsēdes zinātnieki strādās četrās darba grupās: 1) pilsētas kā daudzfunkcionāli reģionu attīstības centri; 2) latgaliskā identitāte: tradīcijas un mūsdienu konteksts; 3) pilsētu lingvistiskā un semiotiskā ainava; 4) valodu korpusi, to izveide un funkcionalitāte. Pilna konferences programma pielikumā, pētījumu kopsavilkumi ir publicēti konferences mājas lapā šeit.

Konference tiek organizēta kā divu vērienīgu Rēzeknes Augstskolā realizētu projektu noslēguma pasākums. Eiropas Sociālā fonda (ESF) atbalstīts projekts ,,Teritoriālās identitātes lingvokulturoloģiskie un sociālekonomiskie aspekti Latgales reģiona attīstībā” tiek īstenots kopš 2009. gada un noslēdzas šī gada 30. novembrī.

Savukārt Latvijas–Lietuvas programmas atbalstīts projekts „HipiLatLit” tika uzsākts 2011. gadā Rēzeknes Augstskolā sadarbībā ar Kauņas Vītauta Dižā Universitātes un Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta pētniekiem, lai divu gadu laikā modernizētu humanitārās izglītības un pētniecības infrastruktūru Austrumlatvijā un Lietuvā.

Konferences programma 

Darbs sekcijas


Написать комментарий