Lielākā daļa sieviešu, kuras veikušas grūtniecības pārtraukšanu, ir precējušās vai dzīvo kopā ar pastāvīgu partneri.
83 procentiem šo sieviešu ir vismaz vidusskolas izglītība. Vairāk nekā pusei sieviešu tas bijis atkārtots aborts.
Šādi fakti konstatēti pētījumā par nevēlamu grūtniecību, ko veikusi Latvijas Universitātes asociētā profesore Ilze Vīberga kopā ar Rīgas Stradiņa universitātes un Latvijas Universitātes rezidentēm ginekoloģijā – dzemdniecībā.
Pēdējos gados abortu skaits Latvijā samazinās un vairs nav tik dramatiska situācija kā deviņdesmito gadu sākumā, kad abortu skaits pārsniedza dzemdību skaitu. Gadā Latvijā tiek veikti 7000 abortu. Lai arī to skaits samazinās, tomēr uz Eiropas Savienības fona abortu skaits ir milzīgs – vismaz divas reizes augstāks nekā vidēji Eiropā. Līdz šim sabiedrībā par šo ārkārtīgi jūtīgo jautājumu bijis daudz spekulāciju – kādā vecumā sievietes veic grūtniecības pārtraukšanu, vai viņas ir turīgas vai trūcīgas, strādā, mācās vai ir bez darba, kāds ir iemesls šādam solim un kas varētu mainīt situāciju? Pētījumā aptaujātas vairāk nekā 750 sievietes, kuras Latvijas ārstniecības iestādēs veikušas legāla aborta procedūru.
Ne tik jaunas
Pētījuma autore Latvijas Universitātes asociētā profesore Ilze Vīberga stāsta, ka pētījuma mērķis bijis noskaidrot nevēlamas grūtniecības iestāšanās iemeslus un noteicošos faktorus, kāpēc pieņemts lēmums par grūtniecības pārtraukšanu. Pētījumā aptaujāto sieviešu, kuras veikušas abortu, vidējais vecums bijis 29,2 gadi (tas atbilst statistikas datiem par visā Latvijā veiktajiem abortiem). Pētījums atklāj, ka lielākajai daļai sieviešu ir vismaz vidusskolas izglītība, no tām ceturtajai daļai – augstākā. Tas lauž stereotipu, ka abortu vairāk izvēlas gados jaunas meitenes, bez izglītības un ar zemiem ienākumiem, jo arī dati par sieviešu nodarbošanos rāda: vairāk nekā puse (55%) strādā, piektdaļa – mācās, un vairākumam sieviešu ir ienākumi no 200 līdz pat sešsimtlatiem mēnesī. 70 procenti sieviešu atbildējušas, ka pieder kādai no reliģiskajām konfesijām.
Partneris atbalstījis
Sievietes, kuras nolēmušas pārtraukt grūtniecību, nav vienas – pētījums atklāj, ka vismaz 80 procentiem ir pastāvīgas, stabilas attiecības ar vīrieti, no kura iestājusies grūtniecība. Turklāt 77 procentos gadījumu šis vīrietis atbalstījis sievietes izvēli veikt abortu. Nereģistrētās partnerattiecībās lēmums veikt abortu tomēr pieņemts biežāk nekā laulībā esošām sievietēm. Pētnieces apzinājušas, ka vidējais vecums, kad sievietes stājušās seksuālās attiecībās, ir 17,2 gadi, kas atbilst datiem par visas Latvijas sievietēm. Dzimumpartneru skaits pēdējā gada laikā bijis – vidēji viens vīrietis. Arī šis rādītājs neatšķiras no kopējās ainas Latvijā.
No visām sievietēm, kuras aptaujātas, pirmais aborts tika veikts 348 sievietēm, un 107 tā bija pirmās grūtniecības pārtraukšana. Pētījuma līdzautore Rīgas Stradiņa universitātes rezidente ginekoloģijā – dzemdniecībā Arta Spridzāne Neatkarīgajai pastāstīja, ka tikai 18 procentiem sieviešu, kuras tika aptaujājas, iepriekš nav bijušas dzemdības. Lielākajai daļai šī pēdējā grūtniecība nav pirmā – dati liecina, ka 32 procentiem sieviešu ir bijušas vienas dzemdības, bet 35 procentiem – jau divas dzemdības. Kopumā pētījums apliecina, ka lielākoties abortu izvēlējušās veikt tieši sievietes, kurām jau ir viens, divi vai trīs bērni. Tāpat maldīgs ir uzskats, ka sievietes, kuras izgājušas cauri šai procedūrai, vairs nekad to neatkārtos, būs zināma pieredze un zināšanas par kontracepciju, jo 50,6 procentos gadījumu sievietēm šis bijis atkārtots aborts.
Lēmumu mainītu, ja...
Uz jautājumu, vai kaut kas varētu mainīt sievietes lēmumu, liela daļa sieviešu pārliecinoši atbildējušas: nekas un neviens nemainītu, tomēr ceturtajai daļai sieviešu to varētu mainīt partneris. Pētījums atklāj, ka nozīmīgs izvēles izdarīšanā ir arī finansiālais un sociālais aspekts – ja sievietes saņemtu finansiālu palīdzību vai sociālās garantijas, iespējams, grūtniecību nepārtrauktu.
Pētījumā skaidrots, vai sievietes lieto kontracepciju un kāpēc tā šajā gadījumā nav nostrādājusi?
80 procentos gadījumu pāris nebija izsargājies vai bija lietojis neefektīvu kontracepcijas metodi. Trešdaļa pāru bija izmantojusi pārtraukto dzimumaktu, kas ir nedroša metode. Zīmīgi, ka 47 procenti sieviešu, kuras nebija lietojušas kontracepciju, atzina: vispār domāju, ka man grūtniecība iestāties nevar. Tāpat 98 procenti sieviešu, kuras zina par avārijas kontracepciju, to nav lietojušas, lai arī riskējušas palikt stāvoklī. Pētījuma autores secina: sieviešu zināšanas par kontracepciju ir viduvējas un nav atkarīgas no sievietes vecuma, izglītības, grūtniecību un dzemdību skaita.