27. novembrī Rīgas Kongresu namā par Eiropas 2013. gada JAK čempiona titulu cīnījās 5 stiprākās Rīgas līgas finālistu komandas: Sillamae (Igaunija), Vitebskas un Minskas (Baltkrievija), kā arī Jūrmalas un Daugavpils (Latvija) komandas.
Priecīgā ziņa par to, ka tieši Daugavpils izlase „Naša” kļuva par 2013. gada Eiropas čempionāta čempiona titula ieguvēju nevarēja palikt nepamanīta. Tādēļ, lai uzzinātu, kā notika mūsu komandas Rīgas līgas sezonas izšķirošā spēle, portāls Gorod.lv ielūdza komandu uz interviju redakcijā.
Jāatzīmē, ka jautro un atjautīgo jauniešu aizņemtības dēļ, komanda pie mums ciemojās nepilnā sastāvā. Tomēr Aleksandrs Komarovs, Aleksandrs Grišakovs, Nikolajs Gedzjuns un Sergejs Lesnovs atbildēja uz visiem mūs interesējošajiem jautājumiem, kā arī dalījās ar saviem tuvākajiem nākotnes plāniem.
Pastāstiet, lūdzu, kā noritēja spēle un cik paredzams jums bija tās rezultāts?
A.K.: Pateikt, ka tas bija viegli, mēs nevaram. Protams, uz spēli mēs aizbraucām, lai uzvarētu, bet tādas sajūtas, ka mēs uzstāsimies labāk nekā citi, nebija. It īpaši, ja ņem vērā to, ka visas sezonas laikā mēs neuzvarējām nevienā spēlē. Vispār situācija kardināli atšķīrās no iepriekšējās sezonas, kurā mēs uzvarējām visās spēlēs, bet finālā par līderiem nekļuvām. Šoreiz mēs nekļuvām par labākajiem nevienā sezonas spēlē, tomēr mums izdevās labi sagatavoties finālam.
Vai tas liecina par to, ka jūs mainījāt taktiku?
A.K.: Nē, taktika mums ir viena un tā pati. Lieta apstāklī, ka visi ir ļoti aizņemti – kādam tas ir darbs, kādam mācības, kādam abi kopā. Protams, tas ietekmēja mēģinājumus. Sagatavoties, salikt visus materiālus, kaut ko izdomāt un uzrakstīt mums burtiski izdevās pēdējo divu dienu laikā. Piemēram, mājas uzdevums, par kuru mūs palielīja, parādījās uzstāšanās dienā. Protams, ceļā uz uzvaru bija ļoti ekstremāli apstākļi, bet ģenerālmēģinājums bija neveiksmīgs.
A.G.: Man liekas, ka pat tad, ja gribēsies visu tā sabojāt, tas vienkārši neizdosies – viss, ko varēja sabojāt, bija sabojāts … Bet man šķiet, ka tā bija interesantākā spēle divu gadu laikā.
A.K.: Pēc sveicinājuma mēs ieguvām pirmo vietu, pēc iesildīšanās dalījām pirmo vietu ar baltkrieviem, pēc kapteiņu konkursa mums bija vienāds punktu skaits ar Jūrmalas komandu, tas ir, mājas uzdevums izšķīra visu. Pēc uzstāšanās ar mājas uzdevumu mēs par 0,8 punktiem apsteidzām Jūrmalas komandu – tas ir ļoti daudz. Piemēram, pērn pirmo vietu no otrās atdalīja tikai 0,02 punkti.
Sakiet, lūdzu, kas jums palīdzēja sasniegt šādus rezultātus, vai jūs jutāt skatītāju atbalstu?
A.K.: Mums Rīgā ir milzīgs daudzums cilvēku, kuri mūs mīl un uztver daudzējādā ziņā labāk nekā šeit. Uz sveicinājumu mēs izgājām nestandarta veidā, tas ir, nevis uzreiz uz skatuvi, bet gājām cauri visai zālei, kurā atrodas skatītāji. Skanēja mūzika, bet mēs gājām un sveicinājām skatītājus, un mūzikas taktī mums sāka aplaudēt. Kad mēs izgājām uz skatuves, radās sajūta, ka mēs esam pabeiguši sveicinājumu.
A.G.: Rīgā ir ļoti labestīga un silta zāle, bet tai pašā laikā tā ir ļoti neparedzama. Var teikt, ka divu gadu laikā mēs iemācījāmies strādāt ar Rīgas publiku, bet acīmredzot ne līdz galam – pastāv tādi momenti, kad mēs precīzi nezinām, kur publika smiesies, rodas tādi punkti, kur tie ir absolūti negaidīti, vārdu sakot, Rīgas publika ir ļoti interesanta.
N.G.: Interesanti, ka jau otro gadu pēc kārtas, kad mēs iznākam teikt noslēguma vārdus, mums ļoti ilgi aplaudē – tas ir ļoti patīkami.
Protams, te rodas jautājums, kas gaida JAK čempionus tālāk?
A.K.: Patlaban mēs esam vienīgie oficiālie Eiropas čempioni, tas ir, Daugavpils ir vienīgā pilsēta, kura oficiāli var pārstāvēt Eiropu Soču festivālā no 11 līdz 22. decembrim.
A.G.: Vispār šis festivāls notiek janvārī, bet tādēļ, ka Sočos notiks Olimpiskās spēles, pasākumu pārcēla uz decembri. Nevar teikt, ka mēs esam vienīgā Eiropas komanda, kura ir uzvarējusi oficiālā līgā.
A.K.: Izņemot komandu atlases un sadalīšanas dažādās līgās etapu, Sočos notiks visu līgu Čempionu kauss, tas ir, sākot ar Masļakova augstāko līgu, kuru mēs redzam televīzijā, un beidzot ar kaut kādu mazpazīstamu līgu. Kopumā Soču festivālā piedalīsies ne vairāk kā 20 līgu komandas.
Tas ir, jau var apgalvot, ka jūs braucat uz Sočiem? Vai komanda jau gatavojas braucienam?
A.G.: Jā, tā var teikt. Tiesa, pastāv nianses, pie kurām vēl ir jāstrādā. Turklāt tā nav lēta izprieca, mums ir nepieciešamas vīzas, bet termiņi ir ļoti īsi. Tomēr visi iet mums pretī – gan pilsētas dome, gan KF Ģenerālkonsulāts Daugavpilī. Tiesa, te ir vēl trešā puse – Krievijas AMunK, no kuras mēs arī esam atkarīgi. Ļoti patīkam, ka tad, kad mēs griežamies pēc palīdzības, mūs jau pazīst un labprāt iet mums pretī. Liels paldies tiem cilvēkiem, kuri mums pastāvīgi palīdz un atbalsta, mūsu draugiem un treneriem.
Diemžēl mēs jau esam saskārušies ar tādu problēmu, ka ne visi komandas biedri var doties uz Sočiem, jo mums brauciena uz Sočiem summa ir pārāk augsta. Neskatoties uz mīlestību pret JAK, brauciens uz Sočiem izmaksā dārgāk nekā kruīzs uz Taizemi – 5,5 tūkstošus latu. Bet nokļūt uz Soču festivālu ir jebkuras JAK komandas sapnis. Radošā plānā mēs darījām visu, lai to realizētu.
Šādā gadījumā sakiet, vai jums ir izvirzīts mērķis, kuru gribētos panākt Sočos?
A.G.: Domas par kaut kādu rezultātu var rasties vai nu lidmašīnā uz Sočiem, vai pašā pilsētā. Protams, dvēseles dziļumos katrs no mums grib nevis vienkārši pabūt festivālā, bet izpaust sevi, lai mūs pamanītu, jo mums ir potenciāls – par to liecina mūsu tituli. Turklāt mūs pazīst JAK redaktori.
A.K.: Vispār var teikt, ka šo divu sezonu laikā mēs sevi parādījām ļoti veiksmīgi – mums ir divi Rīgas mēra kausi, Eiropas kauss un Eiropas čempionu tituls. Starp citu, redaktoriem, kuri mums palīdzēja šajā sezonā – Aleksandram Prokudinam un Antonam Sasinam – gribētos pateikt lielu paldies.
Nevar neatzīmēt, ka „Naša” komanda ir lielisks piemērs tiem, kuri spēlē JAK Latgales līgā. Izmantojot gadījumu, gribētos painteresēties, vai Daugavpilī notiks pirmā ilgi gaidītā spēle?
A.G.: Protams, pirms trim gadiem, dibinot Latgales līgu, paredzēt, ka Daugavpils komanda dosies uz Soču festivālu, nevarēja. Mēs domājām, ka padarīt pasākumu par maksimāli smieklīgu.
A.K.: Tas ir brīnišķīgs stimuls tiem, kuri spēlē Latgales līgā. Sanāk, ka no Daugavpils teātra var nonākt tieši pie Aleksandra Masļakova vecākā.
A.G.: Kas attiecas uz šo sezonu Daugavpilī, jāsaka, ka diemžēl mums nācās pārcelt tās startu uz janvāra beigām. Tomēr mums ir jauni plāni par Latgales līgu – mēs esam ļoti ieinteresēti, lai Latgales līgas čempionāts ar mūsu palīdzību nākamajā gadā vismaz tiktu uz Rīgas līgas atklāšanu. Ļoti gribētos, lai vēl viena Daugavpils komanda tiktu pārstāvēta šajā līgā.
A.K.: Turklāt mēs nolēmām paplašināt robežas tādēļ, ka Latgales līgā piedalīsies Rīgas un Igaunijas komanda, ar kuru mēs spēlējām Rīgā finālā.
A.G.: Ļoti gribētos vērsties pie tām komandām, kuras vēl nav spēlējušas mūsu līgā – laipni lūgti, mēs jums palīdzēsim. Turklāt mēs obligāti atbildēsim uz jūsu jautājumiem un uzklausīsim jebkādus priekšlikumus, rakstiem mums uz elektronisko adresi: grisakovs@nasha.lv vai nasha@amik.ru.
