Izpildot Ministru kabineta (MK) 10.decembra sēdē nolemto, tieslietu ministrs Jānis Bordāns nosūtījais Saeimai priekšlikumus likumprojektam «Grozījumi Maksātnespējas likumā», informē Tieslietu ministrija.
Priekšlikumos ietvertas Jāņa Bordāna iepriekš pieteiktās un MK apstiprinātās iniciatīvas maksātnespējas sistēmas pilnveidei, tostarp administratoru pielīdzināšana valsts amatpersonām, kas stātos spēkā līdz ar likuma spēkā stāšanos, tas ir, bez pārejas perioda, jo to ieviešanai nav nepieciešami papildu resursi.
Savukārt pārējās izmaiņas, kuru ieviešana prasa laika un finanšu resursus, stātos spēkā ar 2015.gada 1.janvāri. Tas attiecas uz grozījumiem, kas saistīti ar administratora iecelšanu amatā, amata apliecības izdošanu, kā arī administratora atbrīvošanu no amata.
«Šobrīd - ar priekšlikumu iesniegšanu Saeimā - maksātnespējas administratoru darbības uzraudzības sistēmas reformas nebūt nav galā. Turpmāk svarīgi būtu sekot, kad un kādā redakcijā Saeima apstiprinās Maksātnespējas likuma grozījumus. Savukārt pēc izmaiņu stāšanās spēkā nopietni būs jāstrādā pie Maksātnespējas administrācijas kapacitātes stiprināšanas, lai tā ar 2015.gada 1.janvāri varētu pilnvērtīgi veikt jaunos pienākumus. Pretējā gadījumā situācija ietver ļoti augstu risku, ka uzsāktās reformas praksē de facto vēl visa šī gada laikā iespējams apturēt vai pārvirzīt citā virzienā,» skaidro Jānis Bordāns.
Turpmāk administratori būtu pielīdzināmi valsts amatpersonām un uz tiem attiektos likumā noteiktie valsts amatpersonas amatu savienošanas ierobežojumi un pienākumi. Taču, ņemot vērā pienākumu specifiku, administratora amats būtu savienojams ar zvērināta tiesu izpildītāja un zvērināta advokāta profesiju. Tādējādi, uz administratoriem turpmāk būtu attiecināms likums «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā», tostarp nosacījums par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja uzraudzību un regulējums par amatpersonu ienākumu deklarēšanu. «Tieslietu ministrijas ieskatā viens no būtiskākajiem trūkumiem administratora darbības regulējumā ir apstāklis, ka administratoram ar likumu ir piešķirtas plašas pilnvaras, administrējot tiesiskās aizsardzības procesu, juridiskās personas maksātnespējas procesu un fiziskās personas maksātnespējas procesu, taču administratora vieta institucionālajā sistēmā nenodrošina pienācīgu kontroles mehānismu. Tā kā administratori juridiski nav uzskatāmi par amatpersonām, administratori nejūt pietiekamu atbildības līmeni,» atzīst Jānis Bordāns.
Tieslietu ministra grozījumi paredz, ka par administratora darbību regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem administratori būtu saucami arī pie disciplināratbildības. Tādējādi turpmāk administratori par savu darbību būtu disciplināri, civiltiesiski un krimināltiesiski atbildīgi.
TM ieskatā līdzšinējais sertificēšanas process, kas pašreiz nodots Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijai, nav spējis nodrošināt pietiekoši augstu profesijas prestižu, kas tādējādi rada nepieciešamību vērsties pie stingrākas valsts uzraudzības pār procesu, tostarp palielinot Maksātnespējas administrācijas lomu. Maksātnespējas administrācijā iesniegto sūdzību skaits kopš 2008.gada ir būtiski audzis un tendences neliecina par sūdzību skaita mazināšanos.
Maksātnespējas administratoru sistēmas reformas tiek īstenotas kontekstā ar pēdējā desmitgadē Eiropas Savienībā (ES) vērojamo tendenci - noteikt detalizētāku administratora institūta regulējumu. ES reformas saistās ar pieaugošo uzdevumu klāstu un to sarežģītības pakāpi, pārrobežas maksātnespējas procesu skaita pieaugumu un ES Padomes regulas ieviešanu, maksātnespējas tiesību nozīmes pieaugumu ES kopējā tirgus ietvaros. Nav sastopami pretēji piemēri, kad administratora profesija tiktu liberalizēta.