Gandrīz visos Latvijas novados ir aizliegta ģenētiski modificēto organismu (ĢMO) audzēšana, taču to neaizliegušās pašvaldības ģenētiski modificēto (ĢM) kultūraugu audzēšanu arī negrasās atļaut, apliecināja aptaujāto pašvaldību pārstāvji.
Pašlaik no 110 novadiem 101 ir noteicis, ka to teritorijas ir no ĢMO brīvas zonas, tādējādi aizliedzot ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšanu savā teritorijā. Savukārt ģenētiski modificēto (ĢM) kultūraugu audzēšana nav aizliegta Saulkrastu, Mārupes, Babītes, Strenču, Bauskas, Engures, Garkalnes, Līgatnes un Salaspils novadā.
Saulkrastu novada domes priekšsēdētājs Ervīns Grāvītis, izskaidrojot iemeslus, kādēļ ĢM kultūraugu audzēšana novadā nav aizliegta, aģentūrai BNS norādīja, ka Saulkrastu novadā nav lauksaimniecības zemju, kuras izmanto kultūraugu audzēšanai. "Uzskatu, ka ģenētiski modificētu organismu audzēšana nav pieļaujama, tomēr jāņem vērā Saulkrastu novada specifika. Novadā nav lauksaimniecības zemju, kuras izmanto kultūraugu audzēšanai, līdz ar to pieņemt šādu regulējumu, tas ir, saistošos noteikumus par aizliegumu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai novadā, pašvaldībai nav nepieciešams. Salīdzinājumam – tad jau mēs varētu pieņemt, piemēram, saistošos noteikumus par vaļu medniecības aizliegumu," sacīja Grāvītis.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka pirms saistošo noteikumu vai citu tiesisko regulējumu pieņemšanas ir jāizvērtē, vai tie var būt attiecināmi uz konkrētu vietu un reālajā dzīvē piemērojami un nepieciešami.
Tāpat Mārupes novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Uva Bērziņa aģentūrai BNS teica, ka Mārupes novads nav noteikts par no ģenētiski modificētiem organismiem (ĢMO) brīvo zonu, jo novadā kultūraugi netiek audzēti. "2009.gada 25.novembra domes sēdē tika spriests par ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšanas aizlieguma ieviešanu Mārupes novada administratīvajā teritorijā un lemts par šā jautājuma nodošanu sabiedriskajai apspriešanai. Uz sabiedrisko apspriešanu tika aicināti arī speciālisti, kas spēja vispusīgāk šo jautājumu sabiedrībai izskaidrot. Tā kā vairākuma viedoklis bija par to, ka šādu aizliegumu ieviest Mārupes novadā nav nepieciešams, dome nekādu lēmumu nepieņēma un vairs šo jautājumu atkārtoti nav skatījusi," pastāstīja Bērziņa.
Babītes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Aizsila aģentūrai BNS norādīja, ka ĢMO audzēšanas aizlieguma jautājums būtu jāskata valstiskā, nevis pašvaldību līmenī. "Babītes novada pašvaldības domes nostāja saistībā ar ĢMO audzēšanas aizliegumu ir tāda, ka šī lieta būtu jāsakārto un jānosaka valsts līmenī, nevis jārisina pašvaldībās, lai visā valsts teritorijā situācija būtu vienāda. Pretējā gadījumā problēma pilnībā netiek apzināta un atrisināta valstī kopumā," teica Aizsila.
Vienlaikus viņa piebilda, ka Babītes novads nav noteikts par no ĢMO brīvo zonu, jo novadā šī tēma nav aktuāla, kā arī iedzīvotāji nav izrādījuši iniciatīvu. "Dome nav pieņēmusi nekādu lēmumu saistībā ar ĢMO audzēšanas aizliegumu, tā kā šī tēma novadā nav aktuāla. Turklāt Babītes novada iedzīvotāji, lauksaimnieki un uzņēmēji nav izrādījuši līdz šim nekādu interesi vai iniciatīvu šajā jautājumā," sacīja Aizsila.
Savukārt Strenču novada domes priekšsēdētājs Jānis Pētersons aģentūrai BNS apliecināja – lai gan novadā ĢM kultūraugu audzēšana nav aizliegta, novads to arī neplāno atļaut. "Jautājums par no ĢMO brīvas zonas noteikšanu izskatīts Strenču novada domes sēdē. Deputāti ir pieņēmuši lēmumu nenoteikt no ĢMO brīvo zonu Strenču novadā. Domes deputātiem ir tiesības pieņemt jebkuru likumīgu lēmumu, un šis lēmums nav pretrunā ar Latvijas likumiem un Eiropas Savienības (ES) likumiem, jo Latvijas un ES likumi nenosaka ĢMO aizliegumu. Ar šo lēmumu mēs nepasakām, ka esam piekrituši modificēto augu audzēšanai Strenču novadā un negrasāmies arī to atļaut," klāstīja Pētersons.
Jau vēstīts, ka Latvijā 101 no 110 novadiem noteicis, ka to teritorijas ir no ĢMO brīvas zonas, tādējādi aizliedzot ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšanu savā teritorijā.
2009.gada jūlijā stājās spēkā grozījumi ĢMO aprites likumā, kas paredz tiesības pašvaldībām pēc iedzīvotāju ierosinājuma pieņemt lēmumu veidot savu teritoriju kā brīvu no ĢMO, nosakot ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanas aizliegumu visā pašvaldības teritorijā vai daļā no tās.
ĢMO ir dzīvie organismi, kas ir pārveidoti ar citu organismu gēniem. Visvairāk izplatītie ģenētiski modificētie augi galvenokārt ir soja un kukurūza, taču pašlaik pasaulē pārtikā jau plaši izmanto arī ģenētiski modificētus rīsus un rapsi. Pašlaik Eiropas Savienībā gan atļauta tikai vienas ģenētiski modificētas kukurūzas šķirnes audzēšana.
Latvijā šo jomu regulē Ģenētiski modificēto organismu aprites likums, un tas noteic, ka pašvaldības ar saistošiem noteikumiem var aizliegt ĢM kultūraugu audzēšanu tās administratīvajā teritorijā.